Latvijas olimpisko sportistu rokasgrāmata: II daļa / Eseja

Ar pilnu Latvijas delegāciju un kalendāru varat iepazīties LSM.lv olimpiādes sadaļā.

Šī ir rokasgrāmatas otrā daļa. Pirmā daļa ir pieejama šeit.

2024. gada olimpiskās spēles notiks Parīzē no 26. jūlija līdz 11. augustam.

Riteņbraukšana

Toma secība – šosejas riteņbraukšana

Skoinčs būs viens no pieredzējušākajiem Latvijas sportistiem Parīzes olimpiskajās spēlēs, un 33 gadus vecais futbolists ir pierādījis, ka spēj izmantot sacīkstes laikā viņam sniegtās iespējas. Taču grupu turnīrā viņa izredzes pret sāncenšiem, kuri apvienos spēkus saviem favorītiem, krietni pasliktina fakts, ka sacīkstēs būs vienīgais latvietis.

Squinch savā karjeras labākajā sezonā startēs savās trešajās olimpiskajās spēlēs un joprojām cer uz iespēju iekļūt labāko desmitniekā.

Vīriešu komandu brauciens notiks 3. augustā.

Anastasija Karbonari – šosejas riteņbraukšana

Itālijā dzimusī Latvijas riteņbraucēja pagājušā gada pasaules čempionātā grupas braucienā ieņēma 39.vietu un ar nepacietību gaida, kad olimpiskajās spēlēs varēs parādīt savu labāko sniegumu. 24 gadus vecais spēlētājs olimpiskajās spēlēs startēs pirmo reizi.

Karbonari grasās nelaist garām savu iespēju, ja viņai tiks dota iespēja atrauties no lielās grupas, mēģinot sasniegt savas karjeras labāko rezultātu.

Sieviešu grupas brauciens tiks aizvadīts 4. augustā.

Mārtiņš Blūms – Olimpiskā kalnu riteņbraukšana

Latvija pirmo reizi olimpisko spēļu vēsturē piedalīsies kalnu divriteņu krosa sacensībās, pasaules elitē pietuvojoties Martinam Blomam. Blūms Pasaules kausa izcīņas sacensībās Vasaras saulgriežos salauza pirkstu, taču savainojums sadziedēja mēneša laikā un netraucēja viņam parādīt labāko sniegumu.

Gatavojoties Parīzes olimpiskajām spēlēm, Blūms trenējās Francijas kalnos un startēja Latvijas čempionātā, kurā uzvarēja pārliecinoši. Viņa līdzšinējie rezultāti Pasaules kausa izcīņā liecina, ka Blūms Parīzē varētu būt labāko desmitniekā. Sportists uzskata, ka beigt turnīru labāko desmitniekā ir mērķis, ko var sasniegt, ja lietas iet pēc viņa prāta.

Latvija nav kalnu divriteņu lielvalsts, taču Blūma līdzšinējie rezultāti dod cerību būt pamanāmam starp konkurentiem Parīzes spēlēs.

Kalnu divriteņu braucēji 29. jūlijā cīnīsies par medaļām olimpiskajā krosā.

Veronika Monika Storeska un Kristens Krīgers – BMX riteņbraukšana

Storiska maijā kļuva par pasaules čempioni jaunākiem par 23 gadiem un olimpiskās sezonas laikā absolvēja vidusskolu, taču 18 gadus vecā meitene zina, ka startēšana Parīzē būs jaunā līmenī, kurā viņai būs sevi vēlreiz jāpierāda.

Viņa nesteidzas atklāt savus olimpiskos mērķus un, iespējams, vēl nav sapratusi, kā būtu sacensties ar pieredzējušākiem un, iespējams, fiziski spēcīgākiem konkurentiem.

27 gadus vecais Krīgers ir pašreizējais Latvijas čempions, bet vīriešu konkurencē Latvijas kādreizējā riteņbraukšanas slava ir izgaisusi. Krīgers savu olimpisko kvotu nodrošināja ar rezultātu pagājušā gada pasaules čempionātā, kurā iekļuva pusfinālā.

Storeskai olimpiskās spēles noteiks viņas pašreizējo vietu riteņbraukšanas elitē pēc pārsteidzošajiem universitātes studentes gadiem. Krīgers sev konkrētus mērķus neizvirza, taču cer sasniegt labus rezultātus.

BMX priekšsacīkstes sāksies 1. augustā.

Ernests Siebolds – BMX frīstails

Vēl viens bezprecedenta notikums Latvijas sportā ir Ernsta Zībolda kvalifikācija olimpiskajām spēlēm BMX brīvā stila riteņbraukšanā. Savu vietu olimpisko sportistu vidū Siebolds nodrošināja arī pēc 2023. gada pasaules čempionāta rezultātiem, kļūstot par pēdējo no divpadsmit konkurentiem, kas startējuši Parīzē.

Tāpat kā tenisā, arī BMX frīstaila ir nacionālās kvotas, tāpēc ne visi pasaules spēcīgākie spēlētāji Parīzē sacentīsies par plašāku nacionālo pārstāvniecību.

BMX frīstaila sacensības sāksies kvalifikācijā 30. jūlijā.

šaušana

Gārnets Reimans un Loriss Strutmanis

Pērn pasaules čempionātā Rahmani izcīnītā bronzas medaļa pavēra ceļu uz Olimpiādi un nodrošināja cerības uz panākumu Parīzē, kur viņa startēs divās individuālajās disciplīnās.

Strautmanis pavasarī izcīnīja Pasaules kausa sudraba medaļu Eiropas čempionātā, bet pagājušajā vasarā izcīnīja arī sudraba medaļu neolimpiskajā pasaules čempionātā. Strautmanis ir nodrošinājis vietu pasaules rangā un atšķirībā no Rahmaņa startēs tikai vienā individuālajā turnīrā.

Pateicoties Strautmaņa kvalifikācijai, Latvijai ir iespēja startēt jaukto komandu ieskaitē, kur izredzes uz panākumu var būt lielākas.

Pirmās priekšsacīkstes 10 m pneimatisko pistoli vīriešiem un sievietēm notiks 27. jūlijā.

peldēšana

Eva Mauka un Daniels Bobrovs

Latvijas peldētāji olimpiskajām spēlēm kvalificējas pēc globālas kvotu sistēmas, lai nodrošinātu plašu nāciju pārstāvniecību kādā no lielākajiem sporta veidiem. Katram no Latvijas peldētājiem būs iespēja startēt tikai vienā disciplīnā – 200m kompleksajā peldējumā Maļukam un 200m brasā Danielam Bobrovam.

Gan Maļuka, gan Bobrovs ir valsts rekordisti savos braucienos, taču viņu labākie rezultāti no normas atpalika par 2-3 sekundēm, kas ļautu rīkotājiem viņu vārdus iekļaut Parīzes spēļu konkurentu pulkā pēc kvalifikācijas.

Pusfināla snieguma līmenis starp pasaules spēcīgākajiem peldētājiem tiek uzskatīts par ļoti augstu – Latvijas sportistiem vispirms jātiecas uz jauniem personīgajiem rekordiem.

Bobroviem priekšsacīkstēs sacentīsies 30. jūlijā, bet Maļukai 2. augustā.

Niršana

Latvija vēl nekad nav startējusi olimpiskajās spēlēs niršanā, taču tas mainījies līdz ar Dizijas Delānijas Patrikas ierašanos, kura sacentīsies 10 metru augstlēkšanā. 22 gadus vecā meitene dzīvo un trenējas ASV, kur viņas latviskās saknes meklējamas vectēvā, kurš Otrā pasaules kara laikā imigrēja uz ASV.

Ceļazīmi uz Olimpiādi Patrika nopelnīja pēc 21. vietas pasaules čempionātā, bet jūnijā Eiropas čempionātā iekļuva finālā, kur ieguva septīto vietu.

Patrika sacentīsies priekšsacīkstēs 5. augustā.

Jāšanas sports

Christaps Neretinix ar Palladium KJV

Pirmo olimpisko pieredzi Neretinics guva pirms trim gadiem Tokijā. Viņa debija bija veiksmīga, sasniedzot finālu un paaugstinot Parīzes latiņu. Pirmais lielais pārbaudījums ar jauno un prestižo Palladium KJV komandu notika pavasarī prestižajā Pasaules kausa finālā, kur pāris ierindojās 25. vietā.

Jāšanas sports ir milzīga un dārga nozare, un izcīnīt vietu olimpiskajās spēlēs ir ne tikai sports, bet arī milzīgs finansiāls izaicinājums. Latvijas dalība olimpiskajās jāšanas sacensībās ir ievērojams sasniegums, taču tas nenozīmē, ka Neretinics un Palladium KJV uz Parīzi devās, jūtoties paveikti.

Latvijas duetam jātiecas uz vietu finālā, kur var tikt pat tālāk par Tokijas olimpiskajās spēlēs sasniegto 23.vietu.

Kvalifikācijas pasākums barjerskrējienā notiks 5. augustā.

Mūsdienu pieccīņa

Pāvels Svikovs

Pēc 14. vietas Tokijas olimpiskajās spēlēs Pāvels Svkovs rezultātu uzskatīja par labu būvmateriālu, gatavojoties Parīzes spēlēm. Nākamajā olimpiādē augstākus rezultātus viņš nesasniedza, taču četrdesmit trešā vieta olimpiskajā rangā deva iespēju startēt Parīzē.

Modernā pieccīņa ir iegājusi vētrainā pārmaiņu periodā, un Parīze būs pēdējā olimpiāde, kurā mūsdienu pieccīņas sportisti sacentīsies jāšanas disciplīnās.

Švecovam jātiecas vismaz atkārtot savu sniegumu Tokijas olimpiskajās spēlēs, kas spēcīgā konkurencē ar 36 konkurentiem nebūs viegls uzdevums.

Plānots, ka mūsdienu pieccīņniekiem debija lēcienu sacensībās notiks 8. augustā.