Atjaunojamo energoresursu pieaugums mazina Latvijas atkarību no enerģijas importa no Krievijas, lai gan joprojām ļoti svarīga ir atļauju izsniegšanas vienkāršošana un infrastruktūras uzlabošana.
Šodien veiktās darbības emisiju samazināšanai noteiks Latvijas enerģētikas pārejas tempu un mērogu, kā arī ambiciozā mērķa – klimata neitralitātes – sasniegšanu līdz 2050. gadam, liecina Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) jaunais padziļinātais politikas pārskats.
Šodien publicētais pārskats iezīmē nozīmīgu pavērsienu Latvijas iestājai IEA pēc tam, kad IEA dalībvalstu ministri februārī aicināja Latviju kļūt par aģentūras 32.biedru.
Latvija turpina palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru savā energoresursu struktūrā, kas veido aptuveni trīs ceturtdaļas no elektroenerģijas saražotās produkcijas, lielāko daļu pašreizējās ražošanas no hidroenerģijas un biomasas. Tas ir stingrs pamats valstij, lai turpinātu samazināt visas ekonomikas emisijas un sasniegt savus atjaunojamās enerģijas mērķus, tostarp nesen atjaunināto nodomu līdz 2030. gadam nodrošināt gandrīz 60% no tās galīgā enerģijas patēriņa tikai no atjaunojamiem enerģijas avotiem.
Tomēr citas nozares, īpaši transports un ēkas, joprojām patērē lielu daudzumu enerģijas un ir atkarīgas no novecojošas infrastruktūras. Saskaņā ar ziņojumu tas kavē stingrākus centienus samazināt kopējo enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpēc tā mudina valdību noteikt prioritāti energoefektivitātei un degvielas aizstāšanai šajās nozarēs.
Lai veicinātu enerģētikas sektora elektrifikāciju, kas ir ļoti svarīga Latvijas plašāko klimata mērķu sasniegšanai, politikas veidotājiem ir jāveido labvēlīga vide, lai investori varētu atbalstīt jaunus atjaunojamās enerģijas projektus, īpaši vēja un saules enerģētikā. Ziņojumā secināts, ka atļauju izsniegšanas procedūru racionalizēšana un regulējošo vājo vietu novēršana var palīdzēt atvērt jaunas investīcijas.
Latvijas enerģētikas politikas apskats 2024 To šodien pasākumā Rīgā atklās Starptautiskās Enerģētikas aģentūras izpilddirektora vietnieks Mērija Vorlika Kopā ar Latvijas klimata un enerģētikas ministru Kaspars Melnis.
“Latvija tik īsā laikā ir spērusi iespaidīgus soļus, lai samazinātu savu enerģētisko atkarību no Krievijas, pārtraucot elektroenerģijas un dabasgāzes importu,” sacīja IEA izpilddirektora vietnieks. Mērija Pīrsa Vorlika. “Mēs arī mudinām Latviju paātrināt centienus sinhronizēties ar Eiropas elektrotīkliem, izmantot lielāku atjaunojamo energoresursu daļu un dažādot importu, lai aizsargātu savu enerģētisko drošību pāreja.
Ziņojumā konstatēts, ka jaunas Klimata un enerģētikas ministrijas izveide 2023. gada janvārī bija nozīmīgs solis ceļā uz daudzu valsts enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanu. Latvijai virzoties uz nākamo enerģētikas pārejas posmu, ziņojumā ir sniegta virkne ieteikumu. Tas ietver detalizēta ceļveža izstrādi elektroenerģijas nozarei, kas atspoguļo atjaunojamo enerģijas avotu pieaugošo īpatsvaru, lai palielinātu elektrifikāciju un nodrošinātu lielāku noteiktību potenciālajiem investoriem.
“IEA ieteikumi vienlīdz saskan ar Latvijas prioritātēm, kas ir šodienas enerģētikas politikas priekšgalā.” ministrs Milns Viņš teica. “Esam aktīvi strādājuši, lai līdz jūnija vidum ieviestu noteikumus, kas padarīs vēja parkus arvien pievilcīgākus iedzīvotājiem un pašvaldībām Lētākais enerģijas ražošanas veids ir iekštelpās, tāpēc plānojam maksimāli izmantot vēja enerģijas potenciālu, lai nodrošinātu lētāku enerģiju Latvijas iedzīvotājiem un iesūknēt papildu investīcijas valsts budžetā,” Energoapgādes drošības paaugstināšana un videi draudzīgu emisiju samazināšana Tāpat ir izstrādātas vai pārveidotas daudzas atbalsta programmas, lai veicinātu atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanu mājokļos un nomaiņu. mūsu vecais autoparks ar zaļiem un videi draudzīgiem transportlīdzekļiem.
Ziņojumā uzsvērta Latvijas iespēja būtiski uzlabot valstī esošā ēku fonda energoefektivitāti, kas prasa konsekventu finansiālu atbalstu renovācijas un modernizācijas projektiem. Stimuli pārveidot transportlīdzekļu parku par labu jaunākiem, efektīvākiem modeļiem, tostarp elektriskajiem transportlīdzekļiem, varētu ievērojami palīdzēt samazināt emisijas transporta nozarē.
Ziņojumā norādīts, ka Latvijas enerģētikas sistēma ir cieši saistīta ar kaimiņvalstīm, kas nozīmē, ka enerģētikas pārejas stratēģijas būs labi jāsaskaņo visā Baltijā. Latvijas lielā pazemes dabasgāzes krātuve Inčukalns pēc Krievijas gāzes importa aizlieguma 2022. gadā ir izrādījusies efektīva reģionālās apgādes drošības paaugstināšanā visā reģionā. Tāpat reģionā gaidāmā siltumenerģijas ražošanas apturēšana palielinās vajadzību pēc spēcīgas starpsavienojumu jaudas. Atbalstīt energoapgādes drošību un izvairīties no cenu pieauguma nākotnē.
