Šodien veiktās darbības emisiju samazināšanai noteiks Latvijas enerģētikas pārejas tempu un mērogu, kā arī ambiciozā mērķa – klimata neitralitātes – sasniegšanu līdz 2050. gadam, liecina Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) jaunais padziļinātais politikas pārskats.
Šodien publicētais apskats ir nozīmīgs pavērsiens Latvijas iestājai IEA, un tas nāk pēc tam, kad IEA dalībvalstu ministri februārī aicināja Latviju kļūt par vadošo enerģētikas valsti. Aģentūras 32. dalībnieks.
Latvija turpina palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru savā energoresursu struktūrā, kas veido aptuveni trīs ceturtdaļas no elektroenerģijas saražotās produkcijas, lielāko daļu pašreizējās ražošanas no hidroenerģijas un biomasas. Tas ir stingrs pamats valstij, lai turpinātu samazināt visas ekonomikas emisijas un sasniegt savus atjaunojamās enerģijas mērķus, tostarp nesen atjaunināto nodomu līdz 2030. gadam nodrošināt gandrīz 60% no tās galīgā enerģijas patēriņa tikai no atjaunojamiem enerģijas avotiem.
Tomēr citas nozares, īpaši transports un ēkas, joprojām patērē lielu daudzumu enerģijas un ir atkarīgas no novecojošas infrastruktūras. Saskaņā ar ziņojumu tas kavē stingrākus centienus samazināt kopējo enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpēc tā mudina valdību noteikt prioritāti energoefektivitātei un degvielas aizstāšanai šajās nozarēs.
Lai veicinātu enerģētikas sektora elektrifikāciju, kas ir ļoti svarīga Latvijas plašāko klimata mērķu sasniegšanai, politikas veidotājiem ir jāveido labvēlīga vide, lai investori varētu atbalstīt jaunus atjaunojamās enerģijas projektus, īpaši vēja un saules enerģētikā. Ziņojumā secināts, ka atļauju izsniegšanas procedūru racionalizēšana un regulējošo vājo vietu novēršana var palīdzēt atvērt jaunas investīcijas.
Latvijas enerģētikas politikas apskats 2024 To šodien pasākumā Rīgā atklās IEA izpilddirektores vietniece Mērija Vorlika kopā ar Latvijas klimata un enerģētikas ministru Kasparu Milnesu.
“Latvija tik īsā laikā ir spērusi iespaidīgus soļus, lai samazinātu savu enerģētisko atkarību no Krievijas, pārtraucot elektroenerģijas un dabasgāzes importu,” sacīja IEA izpilddirektora vietniece Mērija Pīrsa Vorlika. “Mēs arī mudinām Latviju paātrināt centienus sinhronizēties ar Eiropas elektrotīkliem, izmantot lielāku atjaunojamo energoresursu daļu un dažādot importu, lai aizsargātu savu enerģētisko drošību pāreja.”
Ziņojumā konstatēts, ka jaunas Klimata un enerģētikas ministrijas izveide 2023. gada janvārī bija nozīmīgs solis ceļā uz daudzu valsts enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanu. Latvijai virzoties uz nākamo enerģētikas pārejas posmu, ziņojumā ir sniegta virkne ieteikumu. Tas ietver detalizēta ceļveža izstrādi elektroenerģijas nozarei, kas atspoguļo atjaunojamo enerģijas avotu pieaugošo īpatsvaru, lai palielinātu elektrifikāciju un nodrošinātu lielāku noteiktību potenciālajiem investoriem.
“IEA ieteikumi vienlīdz saskan ar Latvijas prioritātēm, kas ir šodienas enerģētikas politikas priekšgalā,” sacīja ministrs iedzīvotājiem un pašvaldībām. Lētākais veids, kā ražot enerģiju, ir mājas apstākļos, tāpēc plānojam maksimāli izmantot vēja enerģijas potenciālu nodrošināt lētāko enerģiju Latvijas iedzīvotājiem, iesūknēt papildu investīcijas valsts budžetā, uzlabot enerģētisko drošību un samazināt videi nedraudzīgas emisijas Programmas ir izstrādātas vai pārveidotas, lai veicinātu atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanu ģimenēs un vietējās kopienās un mūsu vecā autoparka nomaiņu ar zaļiem un videi draudzīgiem transportlīdzekļiem.
Ziņojumā uzsvērta Latvijas iespēja būtiski uzlabot valstī esošā ēku fonda energoefektivitāti, kas prasa konsekventu finansiālu atbalstu renovācijas un modernizācijas projektiem. Stimuli pārveidot transportlīdzekļu parku par labu jaunākiem, efektīvākiem modeļiem, tostarp elektriskajiem transportlīdzekļiem, varētu ievērojami palīdzēt samazināt emisijas transporta nozarē.
Ziņojumā norādīts, ka Latvijas enerģētikas sistēma ir cieši saistīta ar kaimiņvalstīm, kas nozīmē, ka enerģētikas pārejas stratēģijas būs labi jāsaskaņo visā Baltijā. Latvijas lielā pazemes dabasgāzes krātuve Inčukalns pēc Krievijas gāzes importa aizlieguma 2022. gadā ir izrādījusies efektīva reģionālās apgādes drošības paaugstināšanā visā reģionā. Tāpat reģionā gaidāmā siltumenerģijas ražošanas apturēšana palielinās vajadzību pēc spēcīgas starpsavienojumu jaudas. Atbalstīt energoapgādes drošību un izvairīties no cenu pieauguma nākotnē.
/Vispārējā izlaidumā. Šim materiālam no sākotnējās organizācijas/autora(-iem) var būt hronoloģisks raksturs, un tas ir rediģēts skaidrības, stila un garuma labad. Mirage.News neieņem korporatīvās pozīcijas vai partijas, un visi šeit paustie viedokļi, nostājas un secinājumi ir tikai autora(-u) viedoklis. Pilnībā skatīt šeit.
