2024. gada 23. septembrī Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas 79. sesijas laikā ārlietu ministrs Braži piedalījās G7+ ārlietu ministru sanāksmē, Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministru sanāksmē (NB8) ar Ukrainas ārlietu ministru un augsta līmeņa globālais forums par mākslīgā intelekta pārvaldību, ko rīko ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens.
G7+ ārlietu ministru sanāksmē par atbalstu Ukrainas enerģētikas sektoram Brazi uzsvēra nepieciešamību ne tikai nodrošināt steidzamu atbalstu enerģētikas infrastruktūras atjaunošanai un nostiprināšanai, bet arī graut Krievijas militārās spējas.
Viņa uzsvēra, cik svarīgi ir mazināt Krievijas spēju turpināt sistemātiskus uzbrukumus Ukrainai, miermīlīgiem iedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai.
Braži ES ārlietu ministru neformālajā sanāksmē uzsvēra Latvijas gatavību turpināt atbalstīt Ukrainu un īpaši vērsa uzmanību uz nepieciešamību noteikt sankcijas pret Krievijas tā dēvēto sankciju pārkāpēju kuģu “ēnu floti”, izmantojot ērtus karogus Putina kara mašīnas apgādei. .
Nākamajā dienā, 24.septembrī, Brazi Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vārdā ar videosaites starpniecību vērsās ANO Cilvēktiesību padomē Ženēvā, akcentējot Krievijas nežēlīgos cilvēktiesību pārkāpumus pret savu tautu, kā arī pret ukraiņiem.
Ministre savā paziņojumā atsaucās uz īpašās referentes par cilvēktiesību situāciju Krievijā Marianas Kazarovas neseno ziņojumu.
“Krievija ir sistemātiski apspiedusi domstarpības, apklusinājusi neatkarīgos medijus, izplatījusi dezinformāciju un apspiedusi pilsoniskās sabiedrības organizācijas,” sacīja Barazi.
Ārlietu ministrs pateicās īpašajai referentei par viņas darbu un pauda stingru atbalstu viņas mandāta turpināšanai.
Ministrs arī vērsa uzmanību uz Krievijas iekšējām represijām, kas iet roku rokā ar tās ārējo agresiju pret Ukrainu, apdraudot starptautisko mieru un drošību.
Baiba Braži atzīmēja, ka Krievijas visaptverošais iebrukums Ukrainā un klaja starptautisko tiesību un cilvēktiesību neievērošana ir stiprinājusi terorisma un baiļu gaisotni visā valstī.
“Politiskie ieslodzītie, tostarp cilvēktiesību aizstāvji, juristi un žurnālisti, tiek turēti par ķīlniekiem spiediena dēļ,” uzsvēra Barazi.
Ārlietu ministrs norādīja, ka ir jāmobilizē visi starptautiskie instrumenti, lai sauktu Krieviju pie atbildības par tās rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem.
Dānijas, Igaunijas, Somijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas un Zviedrijas pārstāvju sniegtais paziņojums tika pārraidīts video formātā interaktīvā dialoga laikā ar īpašo referenti par cilvēktiesību situāciju Krievijā 57. sesijas ietvaros. ANO Cilvēktiesību komisija.y Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes sesija.
57y Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes 35. sesija notiks Ženēvā, Šveicē, no 2024. gada 9. septembra līdz 11. oktobrim.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
