Latvijas prezidents Ērgls Levits brīdinājis Eiropas kolēģus no “kapitulācijas politikas” piekopšanas Ukrainā, jo Kijevas pretuzbrukumi plēš robus Krievijas frontes līnijās.
Uzstājoties Jaltas Eiropas stratēģijas samitā, ko organizēja Viktora Pinčuka fonds, piektdien Kijevā Levits sacīja apmeklētājiem, ka Eiropas sāpīgā ziema ir “mūsu brīvības cena”.
Latvija kopā ar citām Baltijas valstīm, tostarp Poliju, bija Eiropas atbildes priekšgalā Krievijas iebrukumam Ukrainā februārī. Reģiona padomju okupācijas vēsturiskā trauma nozīmēja, ka tās tautas tradicionāli bija aizdomīgākas pret Ruso nekā viņu Rietumeiropas sabiedrotajiem.
Levits un viņa kolēģi reģionālie līderi cenšas novērst jebkādas plaisas Eiropas frontē pār Ukrainu, daži aicina atvieglot sankcijas pret Krieviju, lai atvieglotu draudošās enerģētikas un dzīves dārdzības krīzes visā kontinentā.
GINTS IVUSKANS / AFP, izmantojot Getty Images
“Es domāju, ka mūsu sabiedrībai nav īstas izvēles,” sacīja Levits. “Mums ir jāatbalsta Ukraina, un arī mums ir jādara savs darbs, lai šo situāciju pārvarētu. Enerģijas cenas un tā tālāk, tas ir mūsu kopējais slogs, ko rada Krievija, bet tā ir mūsu brīvības cena. Tas ir mūsu ieguldījums. Ukrainas brīvībai.”
“Sankcijas ir efektīvas un iedarbīgas ilgtermiņā, un mēs jau tagad redzam zināmu sankciju ietekmi uz Krievijas ekonomiku,” sacīja prezidents. “Šīs sekas tikai palielināsies.”
Ukraiņi, no kuriem lielākā daļa atbalsta centienus atbrīvot Krievijas okupētās teritorijas, uztraucas, ka Francijas un Vācijas lūgumi pēc miera ir aizklāts grūdiens Ukrainai piekāpties Maskavai.
Daudziem tas atspoguļo Eiropas reakciju uz Krievijas īstenoto Krimas aneksiju un daļēju Donbasa okupāciju 2014. gadā, kas iesēja sēklu ilgstošam iebrukumam.
“Mums nav jāspiež Ukraina kaut kādās sarunās, kaut kādā izlīgumā, jo ilgtspējīgu mieru var panākt tikai uz starptautiski atzītu vērtību pamata, uz starptautisko tiesību pamata,” sacīja Levits.
Viņš piebilda: “Es neatbalstīšu tā saukto reālpolitiku, tā nozīmē padošanās politiku un sakāves politiku, jo tā neved pie miera, pie patiesa miera.
“Šeit situācija ir ļoti skaidra, ir viens agresors un viens upuris. Es zinu, ka Eiropā ir daži apjukuši cilvēki – neliela iedzīvotāju daļa -, kuri nezina, kas ir agresors un kas ir upuris. viņu morālais kompass nedarbojas.
“Taču ir skaidrs, ka lielais vairums atbalsta Eiropas vērtības, mūsu demokrātisko sistēmu. Un tad mūsu vienīgais pienākums ir ļoti vienkāršs: atbalstīt Ukrainu. To mēs varam darīt. Atbalsts Runājot par militāro atbalstu – tā ir vissteidzamākā vajadzība. mums ir jādod Ukrainai viss kas Ukrainai vajadzīgs.lai atgūtu savu suverenitāti.
Ukrainas kaujas lauka ekspluatācija kontrastē ar tās ekonomiskajām problēmām. Valsts budžeta deficīts šogad var sasniegt 50 miljardus dolāru, savukārt inflācija pārsniedz 20 procentus un bezdarbs var sasniegt 30 procentus. Pēckara atjaunošana varētu izmaksāt līdz 350 miljardiem dolāru.
Aleksijs Fūrmans / Getty Images
Eiropas Savienība ir apstiprinājusi jaunu finansiālās palīdzības paketi vairāk nekā 5 miljardu ASV dolāru vērtībā, taču Levits Kijevā sacīja, ka blokam ir jāapņemas sniegt ilgtermiņa palīdzību un jādara vairāk, lai palīdzētu Kijevas dalības ambīcijām.
Ukrainai ES kandidātvalsts statuss tika piešķirts jūnijā. Oficiālās dalības sarunas sāksies, kad Ukraina izpildīs noteiktus nosacījumus, tostarp reformas saistībā ar korupciju un likuma varu. Eiropas Komisija plāno Kijevas progresu pārskatīt šā gada beigās, taču Levits piektdien paziņoja, ka Latvija un Polija drīzumā virzīs sarunas.
“Lielākā daļa nosacījumu ir izpildīti,” sacīja Levits. “Latvija un Polija, mēs šodien par to runājām. Mēs virzīsim uz sarunu sākšanu ar Ukrainu, jo esmu pārliecināts, ka pēc kara, pēc Ukrainas uzvaras, Ukraina būs viena no politiski varenākajām Eiropas valstīm.”
