Šobrīd turpinās septiņi kriminālprocesi par iespējamiem noziegumiem, kas pastrādāti infrastruktūras būvniecības laikā uz austrumu robežas, taču robeža vēl nav pabeigta. Neviens politiķis nav uzņēmies atbildību par Latvijas Radio teikto par desmit gadu kavēšanos.
“Vai tiešām nebeidzamajā robežu būvniecības haosā ir vainojami valsts darbinieki, nevis politiķi?” Latvijas Radio jautāja.
Patlaban turpinās Krievijas robežas izbūve, un tur jau pāris metrus augsts ir pelēks metāla sieta žogs, kura augšpusē piestiprināta žiletes stieple. Blakus stiepjas desmit metrus plata smilšu josla. Nedaudz vēlāk tiek samontēts žogs, un traktors izrok tranšeju gar iepriekš iebrauktajiem stabiem. Žogs ir nedaudz izrakts, tāpēc zem tā nav viegli rakt.
Robežas izbūves ģenerāluzņēmējs tagad ir valsts uzņēmums “Valsts nekustamie ipšumimi” (Valsts nekustamie īpašumi/VNĪ). 2021.gada nogalē VNĪ sāka būvdarbus uz Baltkrievijas robežas. Žogs ir pabeigts Tur šovasar, un tagad turpinās ceļu un patruļas taku izbūve.
Robežu ar Krieviju bija paredzēts pabeigt 2019. gadā. No 2015. gada robežsargi noslēguši līgumu ar ceļu būves uzņēmumu Egit. Taču Valsts kontrole un izmeklētāji Atklāti pārkāpumiBūvniecība nav veikta gandrīz piecus gadus.
“Ja runājam par Latvijas un Krievijas robežu, tur ar iepriekšējo būvkompāniju jau ir izbūvēti gandrīz 100 kilometri, un infrastruktūra ir izbūvēta,” stāsta arhitekte Jeļena Gavrilova. “Tā daļa, kur nekas nav uzbūvēts 53 km garumā. VNĪ valdes loceklis.
Vēl jāizbūvē vairāk nekā 180 kilometri žogu, ceļu un sliežu ceļu. Vada sešas būvniecības kompānijas Darbi ir dažādos posmos.
“Plāns ir līdz gada beigām pabeigt visu, kas atrodas sausajā teritorijā, un līdz nākamā gada oktobrim tas ir mūsu plānā, un tā ir valdības misija. Mēs turpināsim strādāt pie infrastruktūras izveides. Gavrilova skaidro.
Pēc viņas teiktā, būvniecības procesu sarežģī galvenokārt purvi un skarbie laikapstākļi.
Lai gan piecus gadus tā nekādus darbus nav veikusi, ar firmu “Ejit” noslēgtais līgums par robežas izbūvi joprojām ir spēkā. Sarunas par to, kā to atrisināt, joprojām turpinās.
Gavrilova gan neatklāja, kādā stadijā šobrīd ir sarunas, Latvijas Radio zināms, ka galvenais klupšanas akmens ir jautājums, kā un kurš novērsīs neatbilstības projektā. Tas varētu izmaksāt vairākus miljonus eiro.
Ja to īstenos VNĪ, var izrādīties, ka valsts par vienu un to pašu darbu maksās divreiz.
Igate ne tikai iet prom. Rakstiskā atbildē “Igates” pārstāvis Jurģis Kijoneks norādīja, ka viņi rīkojušies atbilstoši klienta, t.i., Valsts robežsardzes, vēlmēm.
“Uzņēmums visus darbus veicis atbilstoši klienta vēlmēm un vajadzībām, vienlaikus demonstrējot savu varēšanu, vēlmi un vēlmi nodot ekspluatācijā uz robežas izbūvēto infrastruktūru Diemžēl no uzņēmuma neatkarīgu apstākļu dēļ ”, tas nav bijis iespējams līdz šim, lai gan infrastruktūra Izbūvētā infrastruktūra kopš tās izbūves intensīvi ekspluatēta bez pienācīgas apkopes,” stāsta Joris Kijunks.
Arī EGYT pārstāvis apliecina, ka uzņēmums ir gatavs līguma izpildei.
“Uzņēmums nekad nevēlas lauzt noslēgto līgumu, tieši otrādi – nemitīgi norāda uz savu spēju, vēlmi un gatavību pildīt ar līgumu uzņemtās saistības,” saka Kejonks.
Šā gada 12.septembrī Kērzemes rajona tiesā videokonferences ceļā notika tiesas sēde vienā no krimināllietām, kas ierosinātas saistībā ar austrumu robežas izbūvi. Pagāja ilgs laiks, lai izlasītu visus apsūdzētos un pret viņiem vērstos krimināllikuma pantus.
Saskaņā ar apsūdzību, Uzņēmuma “Egit” pārstāvji, būvuzraugi un robežsardzes darbinieki tiek tiesāti par lētāku materiālu izmantošanu robežas izbūvē, nekā noteikts projektā. Robežsardze esot apmaksājusi arī darbu, kas nebija atrunāts pirkumā.
Prokurors uzskata, ka krāpšanas rezultātā Robežsardze uzņēmumam nelikumīgi izmaksājusi miljoniem eiro no savas naudas.
Lieta tiesā tika izskatīta divus gadus. Pagaidām nav zināms, kad varētu tikt pieņemts zemākās instances tiesas spriedums.
Apsūdzēto vidū ir Igates līdzīpašnieks Māris Peilāns, būvuzraugs Valērijs Bluss un bijušie robežsardzes darbinieki Uldis Zemmers un Jolanta Ķikute. Bet šī ir tikai viena no septiņām krimināllietām, kas ierosinātas saistībā ar austrumu robežas nostiprināšanu.
Citā gadījumā bijušais robežsardzes priekšnieks Normunds Jarbars Apsūdzēto vidū. Krimināllietas ir saistītas ar neatbilstošu kameru un sensoru iegādi.
Nodrošinājuma valsts aģentūras darbinieki tiek saukti pie kriminālatbildības par nepietiekamu pagaidu dzeloņstiepļu iegādi Baltkrievijas robežai, kā arī par aizsargājamo koku izciršanu robežjoslas tuvumā.
Nevienā no šīm lietām nav pieņemts prejudiciālais nolēmums, kas liek domāt, ka lieta var ievilkties daudz ilgāk.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
