Latvijas valsts budžetā pērn, kas aprēķināts pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijas, bijis 931,7 miljonu eiro deficīts jeb 2,4% no IKP, liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie publicētie dati. . ).
Salīdzinot ar 2022.gadu, valdības kopbudžeta deficīts pērn samazinājies par 821,9 miljoniem eiro.
Turpretim kopējais vispārējās valdības konsolidētais parāds pērn veidoja 17,578 miljardus eiro jeb 45% no IKP. Kopējais konsolidētais vispārējās valdības parāds 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu pieauga par 1,54 miljardiem eiro jeb 9,6%. Vispārējās valdības parāda pieaugumu 2023. gadā ietekmēja trīs jaunu eiroobligāciju emisija.
Saskaņā ar CSP 2023.gadā vispārējās valdības sektora ieņēmumi, salīdzinot ar 2022.gadu, pieauga par 14,4% un veidoja 16,3 miljardus eiro, savukārt izdevumi pieauga par 7,7% un veidoja 17,2 miljardus eiro, no kuriem 400 miljoni eiro bija izdevumi. . Par atbalsta pasākumiem enerģijas sadārdzinājuma kompensēšanai.
Salīdzinot ar Finanšu ministrijas gada pārskatā norādītajiem naudas plūsmas datiem, kur konsolidētā budžeta deficīts 2023.gadā bija 1,3 miljardi eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts pēc EKS 2010 metodoloģijas ir 398,3 miljoni eiro jeb viens procentpunkts no IKP zemāks.
Būtiskākie metodiskie grozījumi, kas pozitīvi ietekmēja budžeta deficīta samazināšanu valdības kopbudžetā, bija grozījumi prasībās pret parādniekiem – 377,4 miljoni eiro jeb 1% no IKP, un grozījumi budžetā ārvalstu finanšu palīdzības plūsmai. – 162 miljoni eiro jeb 0,4% no IKP, Atveseļošanas un noturības fonda un modernizācijas fonda korekcija – 147,7 miljoni eiro jeb 0,4% no IKP, procentu korekcija – 39,7 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, korekcija par nesadalītajām iemaksām. vienotajā nodokļu kontā – 38,8 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, plus Noguldījumu garantiju fonda atlikums – 27,5 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP.
Vienlaikus valdības kopbudžetā tika veiktas korekcijas ar negatīvu ietekmi, palielinot budžeta deficītu, no kurām nozīmīgākā ir valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance, kas pārklasificēta uz vispārējās valdības sektoru – 162,9 miljoni eiro. . jeb 0,4% no IKP, uzkrāto un izmaksāto procentu saskaņošana – 71,8 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP, saistību pret kreditoriem saskaņošana – 67,5 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP, pensiju sistēmas II līmeņa fondu nākotnes izmaksu saskaņošana – € 34 miljoni jeb 0,1% no IKP, plus nodokļu korekcijas pēc laika kompensācijas metodes – 32,5 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP.
Pirms gada – 2022.gadā – Latvijas valsts budžetā, rēķinot pēc EKS 2010 metodoloģijas, bija 1,754 miljardu eiro jeb 4,9% no IKP deficīts, bet 2021.gadā – 2,331 miljardu eiro jeb 7,2% no IKP, bet 2020.gadā – 1,194 miljardus eiro jeb 4,1% no IKP.
Lasiet arī: “Viņi to palaida garām.” Vai Latvijas aizsardzības ministrs apzināti slēpa patiesību? Skarbi ekspertu komentāri
