Latvijas veikalos joprojām pieejami krievu un baltkrievu ēdieni / Raksts

Konfektes ar cara Pētera Lielā tēlu, tēja ar nosaukumu “Krievijas impērijas kronis”, degvīns un ikri. Starp Ukrainā ražotajiem cepumiem un saldumiem ir arī Krievijas izcelsmes produkts. Šādas ainas Latvijas televīzija fiksēja veikalu Migo un Peta plauktos, kā arī mazajos Rēzeknes dzīvojamo māju veikalos.

“Tā kā mums vajadzēja kaut ko pārdot, mēs gribējām nopelnīt mums apkārt ir daudz lielveikalu, un mēs gribējām strādāt,” skaidroja Jevgeņija Cvetkova, mazā veikala “Rudzobuchi” īpašniece.

Viņa uzsvēra, ka vairumtirdzniecība ir palielinājusi Ukrainā ražoto preču klāstu, kas galu galā ļaus tai attālināties no Krievijas precēm.

Migo norādīja, ka sāka pārskatīt savu produktu klāstu uzreiz pēc tam, kad Krievija sāka karu Ukrainā.

“Līgumi ar abu valstu piegādātājiem ir pārtraukti, un uzņēmuma iepirkumu komanda aktīvi strādā, lai pārējām precēm no šīm valstīm atrastu alternatīvas, kas apmierinātu mūsu klientus,” sacīja Migo ķēdes pārstāvis Aleksandrs Afanasjevs.

Šā gada pirmā pusgada statistika liecina par kopējā pārtikas importa samazināšanos no Krievijas un Baltkrievijas.

Saskaņā ar PVD datiem graudu, dārzeņu un citu produktu kopējais apjoms kopš 2022. gada ir samazinājies. Tiesa, ir arī izņēmumi. Alkoholiskos dzērienus un citus dzērienus šogad ieved mazāk nekā pērn, bet vairāk nekā 2022.gadā.

“Skaidrs, ka abām valstīm ir svarīgi saglabāt šo cukura un konditorejas izstrādājumu plūsmu gan mūsu tirgū, gan attiecībā pret pārējo ES,” sacīja Robežkontroles departamenta direktore Iveta Cies-Trade. Polijas Iekšlietu ministrija “Šo sūtījumu apjoms paliek nemainīgs – ne mazāk.”

Tāpat zināms, ka no Krievijas šā gada pirmajā pusgadā importēja 67 uzņēmumi, bet no Baltkrievijas – 36. PVD neatklāja šos uzņēmumus, jo ne visi uzņēmumi veic preču muitošanu Latvijā, kas nozīmē, ka tās ir paredzētas pārdošanai citās ES valstīs. Brīvais tirgus ļauj arī ievest Latvijā no citas valsts Krievijā ražotas preces.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļā partija un zemnieku savienība) uzskata, ka vienīgais risinājums ir kopīgs Eiropas Savienības lēmums. Importu nevajadzētu pilnībā aizliegt, bet gan ierobežot, uzliekot augstākus tarifus, kā tas jau notiek ar lauksaimniecības produktiem.

“Produktu klāsts ir jāpaplašina. Piemēram, augļi, dārzeņi un zivju produkti. Es arī piekrītu, ka to var paplašināt, iekļaujot konditorejas izstrādājumus. Ja mēs paplašināsim šīs preču grupas – un tas būs ES lēmums -, šie produkti nebūs iebraukt Latvijā,» sacīja ministrs.

Skandināvijas valstis paudušas atbalstu Krievijas zivsaimniecības produktu importa ierobežošanai. Zemkopības ministrs sacīja, ka tuvākā pusgada laikā to būs grūti panākt, jo Eiropas Padomes prezidējošā valsts ir Krievijas draugs Ungārija.

Pastāstiet mums par kļūdu