480. gadā pirms mūsu ēras Humairas kaujaGrieķu spēki sakāva kartāgiešu iebrucējus, izcīnot uzvaru, kas vēstīja par miera un labklājības periodu visā pasaulē. Taču, lai gan vēsturnieki, piemēram, Hērodots, slavēja uzvaru kā grieķu varonības un stingrības triumfu, nesen atklāto masu kapu pētījumi atklāja, ka kaujinieku vidū bija liels skaits kaujinieku, kas nav grieķi. Jauns pētījums atklāj, ka vardarbīgi bojā gājušie vīrieši, iespējams, bija no tik tālām vietām kā Baltijas un Eirāzijas stepes, sniedzot ieskatu šo karu būtībā un cilvēku pārvietošanās ārkārtīgi lielos attālumos klasiskajā pasaulē.
Jaunais dokuments “Grieķu armijas daudzveidīgā ģenētiskā izcelsme klasiskajā periodā”, kas publicēts Proceedings of the National Academy of Sciences, aplūko šos citplanētiešu cīnītājus. Iepriekšējā pētījumā tika izmantoti izotopi, lai trīs ceturtdaļas masu kapos esošo cilvēku identificētu kā “nevietējus”. Tagad šī pētījuma arheologi, tostarp ģenētikas un cilvēka evolūcijas bioloģijas profesors, Deivids Reihspirmie līdzautori Lorija Retsima (Džordžijas Universitāte) un Britnija Kaila (Ziemeļkolorādo Universitāte), viņi varēja veikt padziļinātu ienirt genoma mēroga datos no 16 indivīdiem no šiem masu kapiem (kā arī vēl 38 senie cilvēki no Sicīlijas). Viņu analīze atklāja, ka masu kapi, kas galvenokārt tika uzskatīti par algotņiem, cēlušies no tik tālām vietām kā Ukraina, Baltijas reģions (mūsdienu Latvija) un Trāķija (mūsdienu Bulgārija), sacīja Reihs.
teica Alyssa Mitnick, pēcdoktorantūras pētniece Reihas laboratorijā, kas vadīja ģenētiskās analīzes komandu un vēl viena līdzautore.
Vēsture nebija noderīga. “Par šo notikumu ir rakstīts daudz no vēsturiskiem ierakstiem, taču visai vēsturiskajai informācijai ir aizspriedumi,” sacīja Reihs. Grieķu acīmredzamās varonības dokumentēšana šajā kaujā, kā arī kaujās ar iebrūkošajiem persiešiem aptuveni tajā pašā laikā Salamisā un Termopilā, grieķu pasaules otrā galā, bija “svarīgi šī perioda grieķu identitātei”.
Viens no šo pārskatu aspektiem bija armiju sastāvs. “Lai gan ir zināms, ka šajā laika periodā algotņi tika plaši izmantoti, grieķu vēsturnieki nepiemin algotņu dalību Himerā,” sacīja Mitniks. “Tie varēja būt cilvēki, kurus grieķi varētu uzskatīt par ārvalstu barbariem.”
Izmantojot DNS, kas iegūta no kauliem un zobiem, komanda sniedz pārsteidzošu informāciju par šo negrieķu cīnītāju izcelsmi. “Mums ir dati no desmitiem tūkstošu, dažreiz vairāk nekā miljona vietu genomā,” skaidroja Reihs. “Šie dati pēc datu kvalitātes ir līdzīgi tiem, ko iegūst, nosūtot DNS personīgajam celmu testēšanas uzņēmumam.” Reihs sacīja, ka iegūtie dati ļāva komandai “ar ārkārtīgu precizitāti” salīdzināt cilvēku senčus no senās Sicīlijas ar citu senčiem.
“Ģenētisko un izotopu atradumu apvienošana stāsta par cilvēku ģenētisko izcelsmi un sniedz spēcīgas norādes par to, kur tie radušies.” Piemēram, viņš teica: “Diviem cilvēkiem bija tipiski tolaik Baltijas reģiona priekšteči, diviem – no ziemeļbalkāniem, bet diviem – no stepēm uz ziemeļiem no Melnās jūras.”
Šie atklājumi izceļ kustības modeļus visā senajā pasaulē. “Tas sniedz tiešus pierādījumus tam, ka cilvēki savā dzīvē ir ceļojuši lielus attālumus, un parāda, ka šādu ceļojumu motivācija nebija tikai tirdzniecība, bet arī dalība karā,” sacīja Mitniks.
“Šķiet, ka karš ir atvilcis cilvēkus no īpaši attālām vietām,” piebilda Reihs.
Mitnikai, kura Vācijā ir izveidojusi savu pētniecības grupu, šis darbs lieliski iekļaujas plašākā programmā. “Mani interesē senās DNS izmantošana, lai gūtu ieskatu sabiedrību dinamikā,” viņa teica. “Es arī strādāju pie ciltskoku rekonstrukcijas un pētīju modeļus šajās līnijās, lai redzētu, ko viņi var parādīt par sociālo organizāciju.”
Iespējas ir globālas, sacīja Reihs. “Ģenētiskie dati papildina izotopu datus un arheoloģiskos datus, un, tos apvienojot, mēs iegūstam bagātāku un precīzāku pagātnes izpratni.”
