Lielbritānija sola aizstāvēt Zviedriju uzbrukuma gadījumā – WSOC TV

Lielbritānija ir apņēmusies aizstāvēt Zviedriju, ja valstij tiks uzbrukts, premjerministriem Borisam Džonsonam un Magdalēnai Andersonei trešdien parakstot līgumu par drošības garantijām ārpus Stokholmas.

Zviedrija un Somija apsver iespēju pievienoties NATO Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī. Paredzams, ka Džonsons vēlāk uzņemsies līdzīgas aizsardzības saistības Somijai, kur viņš tiksies ar prezidentu Sauli Nīnisto.

Džonsons paziņojumā norādīja, ka vienošanās “stiprinās Ziemeļeiropas aizsardzību, saskaroties ar jauniem draudiem”, piebilstot, ka tas ir “simbols ilgstošai garantijai starp abām mūsu valstīm”.

“Tā nav īstermiņa plaisa, bet gan ilgtermiņa apņemšanās stiprināt militārās attiecības un globālo stabilitāti, kā arī stiprināt Eiropas aizsardzību nākamajām paaudzēm,” teikts Džonsona paziņojumā. Somijai ir 1340 kilometru (830 jūdzes) gara sauszemes robeža ar Krieviju.

“Vai tas būtu katastrofas vai militāra uzbrukuma gadījumā, mēs šodien sakām, ka pēc otras puses lūguma mēs nāksim palīgā pārējām pusēm,” kopīgā preses konferencē sacīja Džonsons. Viņš sacīja, ka karš Ukrainā ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina “asinskāra kampaņa pret suverēnu valsti”.

“Putins domāja, ka viņš var izraisīt šķelšanos, bet viņš rīkojās pretēji,” sacīja Andersons. “Šodien mēs esam vienoti vairāk nekā jebkad agrāk.”

Kremlis brīdinājis par “militārām un politiskām sekām”, ja Zviedrija un Somija nolems pievienoties NATO. Andersons sacīja, ka Krievija palielinās savu “militāro klātbūtni šajā reģionā, ja Zviedrija un Somija nosūtīs pieprasījumu”.

Ja viņi pieteiksies, tiks noteikts pārejas periods no pieteikuma iesniegšanas dienas līdz brīdim, kad to ratificēs visi 30 NATO dalībvalstu parlamenti. Sagaidāms, ka Skandināvijas valstis savu nostāju jautājumā par dalību NATO paziņos tuvāko dienu laikā.

“Ja Somija spers šo vēsturisko soli, tas ir mūsu pilsoņu drošības dēļ,” preses konferencē pēc trešdien notikušajām sarunām ar Japānas premjerministru Fumio Kišidu Tokijā sacīja Somijas premjerministre Sanna Marina. “Iestāšanās NATO stiprinās visu starptautisko sabiedrību, kas iestājas par kopīgām vērtībām.”

Džonsons tikās ar Andersonu Harpsundā, Zviedrijas premjerministru lauku kūrortā, kas atrodas aptuveni 90 kilometrus (55 jūdzes) uz dienvidrietumiem no Stokholmas. Vēlāk trešdien Helsinkos prezidenta pilī viņam paredzētas sarunas ar Nīnistu, kuram ir svarīga loma Somijas ārpolitikas un drošības politikas lēmumos.

Džonsons, kurš teica, ka Putins ir “21. gadsimta tirāns”, arī savas vienas dienas vizītes laikā piedāvāja palielināt Lielbritānijas karaspēka un militāro līdzekļu izvietošanu reģionā.

Un krīzes laikā sadarbība kļūst vēl svarīgāka. Tas attiecas arī uz mūsu starptautiskajām aizsardzības partnerībām. “Šajos ārkārtas laikos Zviedrijas partnerattiecības ar Apvienoto Karalisti un NATO ir bijušas ļoti svarīgas,” sacīja Andersons.

Lielbritānija jau ir pārstāvēta Baltijas jūras reģionos ar Apvienotajiem ekspedīcijas spēkiem, kuru sastāvā ir 10 Ziemeļeiropas valstis: Apvienotā Karaliste, Zviedrija, Somija, Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Nīderlande un Norvēģija.

2017. gadā Zviedrija un Somija pievienojās Lielbritānijas vadītajiem militārajiem ātrās reaģēšanas spēkiem, kas veidoti tā, lai tie būtu elastīgāki un reaģētu ātrāk nekā lielākā NATO alianse. Tā izmanto NATO standartus un doktrīnu, tāpēc tā var strādāt kopā ar NATO, Apvienoto Nāciju Organizāciju vai citām daudznacionālām aliansēm. Spēki pilnībā darbojas kopš 2018. gada un ir veikuši vairākas mācības neatkarīgi un sadarbībā ar NATO.

Mari Yamaguchi piedalījās šajā ziņojumā Tokijā, Japānā.

Autortiesības 2022 The Associated Press. Visas tiesības aizsargātas. Šo materiālu nedrīkst publicēt, pārraidīt, pārrakstīt vai izplatīt bez atļaujas.