Latvija un Norvēģija parakstīja līgumu 1992. gada divpusējais investīciju līgums. Norvēģija šobrīd plāno lauzt šādus līgumus ar visām EEZ valstīm, un Latvija ir lauzusi dažus no tiem. Kā norāda Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāve Dace Liberte, daudzas valstis cenšas atbrīvoties no veciem un neskaidriem rakstītiem līgumiem, kas rada augstus zaudējumu riskus juridiska strīda gadījumā.
Latvijas un Norvēģijas varas iestādes ir sākušas līguma izbeigšanas procesu, taču šķērslis – sens juridisks strīds par zemledus makšķerēšanu Svalbārā – joprojām ir ceļā.
kā Iepriekš ziņoja LSM2017. gada janvārī Norvēģijas ūdeņos pie Arktikas salas Svalbāras tika noķerts Latvijas omāru kuģis. Latvija apgalvoja, ka Norvēģija nelikumīgi ierobežojusi ES dalībvalstu zvejas iespējas un pārkāpusi starptautiskos līgumus, un nododot lietu ES tiesā, galu galā zaudēt. Norvēģijas Augstākā tiesa 2019 Kuģim tika aizliegts zvejot Svalbāras ūdeņos.
Uzņēmējs Pēteris Pildegovis ir embargo kuģa īpašnieks. Pamatojoties uz 1992. gada divpusējo investīciju līgumu, viņš un viņa uzņēmums North Star Ltd. vērsīsies starptautiskā šķīrējtiesā. Starptautiskā šķīrējtiesa savu darbību sāks nākamnedēļ. Viņa prasība pret Norvēģiju ir aptuveni 400 miljoni eiro. Un, lai gan Valsts departaments vairākkārt uzsvēris, ka vienošanās neietekmēs jau iesāktos investīciju strīdus, Beldgovičs vēlas atlikt līguma laušanu. Ārlietu komisijas sēdē Saeimā viņš un Zemkopības ministrija bija uz viena viļņa, aicinot lauzt divpusējo līgumu, lai esošie investori varētu iesniegt pretenzijas vēl desmit gadus pēc tā termiņa beigām.
“Ja 17 vai 20 miljonu investīcijas Latvijas uzņēmumam tādā ļoti sarežģītā tirgū kā Norvēģija ir mazas, lai tas paliek jūsu vai jūsu pārstāvētās ministrijas uzskati. Manuprāt, tas nav pareizi attiecībā uz uzņēmumiem Latvijā.” Beldgovice 12. oktobra Ārlietu komitejas sēdē sacīja. kuri šādā veidā meklē jaunus tirgus.
Savukārt Zemkopības ministrijas valsts ministra vietnieks Kaspars Cerses šajā pašā sēdē norādīja: “Būtība ir tāda, ka, kā teica Beldgoviča kungs, tas ietekmē jebkādu iespēju uzsākt jebkādus jaunus pasākumus, pat ja, piem. sastāva izmaiņas [court] Ir nepieciešamība vai atklājas kādi jauni apstākļi saistībā ar šiem esošajiem ieguldījumiem.
Ārlietu ministrijā sacīja, ka saistību turpināšana pēc līguma termiņa beigām Latvijai nav izdevīga. Tā kā Latvijas tiešās investīcijas Norvēģijā ir nepilni divdesmit miljoni, savukārt Norvēģijas investīcijas Latvijā ir 460 miljoni, Latvijai ir bezgala lielāki riski. Ja kāds atkārtoti vērsīsies Latvijas pusē, šķīrējtiesas izmaksas var būt neparedzētas pat tad, ja lietu uzvarēs Latvija.
Līguma izbeigšanas likumprojekta turpināšana un pieņemšana būs 14. Pārstāvju palātas rokās, kas šonedēļ sanāks pirmo reizi.
Saskaņā ar publiski pieejamiem dokumentiem, kas attiecas uz topošo žūriju, SIA North Star uzskata zvejas kuģus un aprīkojumu, kas tur darbojas, kā ieguldījumu. Informācijas par meitas uzņēmumu Norvēģijā uzņēmuma pārskatos nav. Beldgovis atteicās no intervijas pirms tiesas sēdes.
Ziemeļzvaigzne jau iepriekš bijusi iesaistīta vairākos skandālos gan saistībā ar kuģu izcelsmi, gan par Iespējami pārkāpumi makšķernieku nodarbināšanā. Uzņēmuma nodokļu parāds Valsts ieņēmumu dienestam oktobra vidū bija vairāk nekā 163 tūkst. Jaunākais ziņojums liecina, ka North Star nav darbinieku.
Vēstuli Ārlietu komitejai nosūtīja Beldgoviča advokāts, un pats uzņēmējs centās tikt pie atsevišķiem deputātiem, tostarp izsaucot komisijas priekšsēdētāju Rihardu Kolu (Nacionālā apvienība), kurš ieteica amatpersonai atrast ceļu. Saima komitejai.
— Es atbildēju uz Bildjofisa kunga jautājumu [..] Komisijas darbs ar atsevišķiem uzņēmumiem jebkurā kontekstā nav prakse. Es taču teicu, lai uzaicina nozares pārstāvjus, ja tādi ir. Beldgovese kungs paziņoja, ka rūpnieciska organizācija kādu laiku nav pastāvējusi. Nu, tad es teicu, ka vienīgais veids ir plenārsēde, jūs varat griezties pie deputātiem individuāli, un nosūtīt kaut kādu informāciju komisijai, ja tāda ir,” LTV sacīja Kols.
Zemkopības ministrijas līdzdalība bija tikpat negaidīta, cik tā bija valdības darba kārtībā, un tā nekādus iebildumus neizraisīja. Lūgts paskaidrot, kāpēc Zemkopības ministrija izteicās nozares aizstāvībai, ZM valsts sekretāra vietnieks Kaspars Cerses nevarēja precīzi atbildēt, kas noticis.
Valsts departaments aprēķināja, ka likums būtu jāpieņem un jāstājas spēkā līdz 10. februārim. Ja tas nebūs iespējams, līgums bez vienošanās beigsies marta vidū, taču tas nozīmē, ka tiesas varēs celt prasības pret iesaistītajām valstīm vēl desmit gadus.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
