Valmieras rūpniecības un eksporta kompleksa projekts piesaistījis Eiropas prokuroru uzmanību. Bijušā gaļas kombināta teritorijā pašvaldība nojaukusi nevēlamās ēkas, uzlabojusi infrastruktūru, būvē jaunu ražotni, kurā tiks komplektēta bruņutehnika. Izmeklētāju uzmanību piesaistīja arī aktivitātes ap ēku.
Kāds bija iespējamais noziegums, nav noskaidrots. Tomēr pazīmes liecina, ka izmeklētāji ir ieinteresēti ēkas nomas līguma izsolē un būves pielāgošanā īrniekam. LTV vēsta, ka vairāki avoti ir vērsuši De Facto uzmanību uz iespēju no fondiem saņemt vairāk naudas līdz pat 85%, ja izbūvētās infrastruktūras galalietotājs nav zināms un izvēlēts atklāta konkursa kārtībā. Taču, ja kaut kas tiek radīts konkrētam komersantam, piesaistītais finansējums ir daudz mazāks – 45% vai 55% – un lielākus ieguldījumus prasa pati iestāde. Valmiera tuvojas augšējai robežai.
Tāpēc viens no izmeklēšanas virzieniem varētu būt, vai pašvaldība, īstenojot projektu, slēpa informāciju.
Jūlijā izsolē tika atrasts nomnieks ražošanas ēkai – Latvijas Aizsardzības partnerība, kas Latvijas armijai ražos Somijas bruņumašīnu “Patria”.
Kriminālprocesā ierosinātais Valmieras mērs Jānis Bekss sacīja: “Pilnībā noliedzu izteiktos pārmetumus par nelikumīgām darbībām ar ES fondu līdzekļiem.” Viņš citē neseno vēstuli no Centrālās finanšu un uzņēmējdarbības aģentūras (CFLA), kas ir finanšu ministra pakļautībā esoša iestāde, kas uzrauga līdzekļu izlietojumu. Aģentūra nekonstatēja, ka jaunā ražošanas ēka būtu pielāgota kādam konkrētam tirgotājam.
“Tas arī viss no manas puses, tagad neko vairāk nevaru pateikt. Uzticos institūcijām, ar kurām vienmēr esam strādājuši. Visu esam darījuši pēc atbildīgo valsts institūciju norādījumiem,” sacīja Peiks.
Jautāts par citiem ar fonda projektu saistītiem jautājumiem, Pakess atbildēja, ka nevarot atklāt informāciju, jo izmeklētāji viņam liedza runāt par konkrēto gadījumu. Kamēr mērs saka, ka pašvaldībai lielas naudas saņemšanā netiek pārmests, lietas būtību viņš neprecizē.
Uz jautājumu, vai viņš zina, kurš būs uzvarētājs pirms īres izsoles, Paiks atbildēja, ka “šobrīd komentāri par šo jautājumu netiks sniegti.”
Latvijas Aizsardzības partnerības vadītājs Uvais Romanovs iepriekš LTV atklāja, ka KNAB kriminālprocesā ir liecinieks. Viņš uzdeva jautājumus par faktiem mātes uzņēmumam Somijā, kura lielākie īpašnieki ir Somijas un Norvēģijas valdības.
Patria izvēlējās atbildēt rakstiski: “Latvijas Aizsardzības partnerība bija atbildīga par jaunas štāba atrašanu Patria ražotnei Latvijā un šogad izsolē ieguva nomas tiesības no Valmieras pašvaldības. Valmiera saistībā ar izmeklēšanu, kas skar industriālo parku. projekts.Attiecīgi tika intervēti arī divi Latvijas Aizsardzības partnerības pavēlniecības pārstāvji.No Patria viedokļa iepirkuma process notiek saskaņā ar vietējo likumdošanu un pieļaujamību un caurskatāmību ir apstiprinājis ārējais eksperts.Iesniegums nav iesniegts Pretenzijas pret Patria.
Bruņutehnikas ražotājs stāsta, ka pirms nomas līguma izsoles nav noslēdzis nekādu līgumu ar pašvaldību. Tiesa, MK noteikumi paredz, ka projektu iesniedzējiem jau agrīnā stadijā jāiesniedz izziņa par tirgotāju interesi.
Patria meitas uzņēmums Latvijā par ražošanas ēkas nomu piekrita pašvaldībai maksāt aptuveni 15 000 eiro mēnesī jeb 14 966,70 eiro plus pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Ne Līdaka, ne pašvaldība neatklāja pretendentu skaitu, kuri piedalījās izsolē, jo tā nebija informācija, kas tiks publiskota.
CFLA apturējusi maksājumus Valmieras pašvaldībai līdz izmeklēšanas pabeigšanai. Tas parasti nenotiek ātri, tāpēc, lai pabeigtu ap 7 miljonus eiro izmaksājošo industriālo parku, domei nauda būs jāmeklē citur.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
