Latvijas premjerministrs Krišjānis Kārencs ceturtdien, 2022. gada 12. maijā, piedalās intervijā Kanādas presei Laurier pilī Otavā. Latvijas premjerministrs šodien atrodas Otavā, lai meklētu Kanādas atbalstu paplašinātiem un pastāvīgiem NATO spēkiem savā valstī un savā valstī. Kolēģi. Baltijas valstis Lietuva un Igaunija. Kanādas prese / Šons Kilpatriks
Kanādas premjerministrs Džastins Trudo ceturtdien izgāja no privātas tikšanās ar savu kolēģi Latvijā, solot palielināt Kanādas militāro klātbūtni, izvietojot Baltijas valstīs vairāk Kanādas bruņoto spēku virsnieku.
Tomēr Trudo nepiekrita Latvijas premjerministra Krišāna Karičes augstākajam lūgumam: Kanādas šķietamo atbalstu iemest aiz aicinājumiem būtiski un pastāvīgi paplašināt NATO spēkus Latvijā un citās Baltijas valstīs, Lietuvā un Igaunijā.
“Mums ir atkārtoti jānovērtē bīstamā situācija un tas, cik ļoti mums ir nepieciešams kopīgi nostāties pret iespējamiem Krievijas iebrukumiem un agresiju,” pēc tikšanās ar Kariču žurnālistiem sacīja Trudo. “Un tā mums ir saruna.”
Kariņš devās uz tikšanos ar Trudo aiz slēgtām durvīm, cerot uzspiest nepieciešamību pēc ievērojami pastiprinātas militārās klātbūtnes Baltijas valstīs, lai novērstu jebkādu Krievijas priekšstatu par NATO vājumu šajā reģionā.
Kanādā šobrīd Latvijā komandē aptuveni 700 karavīru NATO kaujas grupu, kas ir viens no četriem līdzīgiem spēkiem Baltijas valstīs un Polijā, kas izveidoti 2016.gadā, lai atturētu un palēninātu Krievijas ofensīvu. Alianse plāno izveidot vēl četrus Bulgārijā, Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā
Intervijā laikrakstam The Canadian Press pirms tikšanās ar Trudo Kariņš sacīja, ka kanādiešiem klājas lieliski līdzās ar kolēģiem no deviņām citām koalīcijas dalībvalstīm, un viņa valsts ir pateicīga par viņiem.
Tomēr viņš sacīja, ka Kanādas vadītā kaujas grupa viņa valstī, kā arī kaujas grupa Lietuvā un Igaunijā, tika izveidota citā kontekstā, kad karš ar Krieviju šķita maz ticams scenārijs un ka Maskavas iebrukums Ukrainā ir mainījis visus uzskatus. .
Kaujas grupas tiek raksturotas kā “klupšanas vadi”, kuru mērķis ir likt Kremlim padomāt pirms uzbrukuma, jo tas izraisītu vienotu 30 NATO militārās alianses dalībvalstu atbildes reakciju.
Šķiet, ka Karičs piekrita ekspertiem, kuri jau sen brīdinājuši, ka šie vadi ir kā ātrumvaļņi, kas maz neļaus Krievijai izbraukt cauri Baltijas valstīm, pirms NATO spēs reaģēt, un situācija, viņaprāt, šobrīd ir nepieņemama.
“Tas, ko mēs redzam Ukrainā, veids, kā Krievija karu… nozīmē, ka šī stratēģija ir jākoriģē,” viņš teica.
Tur, kur dodas Krievijas militāristi, tiek iznīcināta ne tikai civilā infrastruktūra, bet arī civiliedzīvotāji tiek nošauti, sakropļoti, nogalināti, izvaroti, spīdzināti, deportēti un nogalināti. Tas nozīmē, ka mums ir jābūt stabilākām pozīcijām Baltijas valstīs, lai novērstu uzbrukumu.
Kopš tā laika Karičs un viņa kolēģi no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas ir aicinājuši NATO palielināt kaujas grupu lielumu un spējas savās trijās valstīs, pievienojot vairāk karavīru un ekipējuma.
Latvijas premjers īpaši aicināja katrā valstī izveidot “vienības līmeņa aizsardzību”, kas ietvertu radaru, pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmu un citu spēju pievienošanu. Tas varētu pārstāvēt tūkstošiem papildu karavīru visā reģionā.
Viņš arī pieprasīja, lai karaspēks būtu pastāvīgs, kas pašlaik tā nav. Kanādas misija nesen tika pagarināta līdz 2025. gada martam pēc vairākiem iepriekšējiem pagarinājumiem. Viņš sacīja, ka šāds solis būtu “ļoti skaidrs signāls Maskavai”.
“Signāls, ko Maskavai vajadzētu ņemt, nav tas, ka viņi tiks sodīti par iebraukšanu (Latvijā),” viņš teica. Bet, ja viņi ienāks, tad jau no pirmās minūtes neizdosies. Tātad nevis no pirmās nedēļas vai pirmā mēneša, bet gan no pirmās minūtes. ”
Viņš piebilda, ka Latvija ne vienmēr meklē Kanādu, lai nodrošinātu nepieciešamos papildspēkus, taču valdība pievienojas tiem, kas cenšas panākt paplašinātu un pastāvīgu NATO klātbūtni Baltijas valstīs, alianses līderu sanāksmē nākammēnes Spānijā.
Trudo atzina nepieciešamību “pārrēķināt” pagātnes NATO pieņēmumus un to, ko viņš uzskata par pieņemamu attiecībā uz uzbrukumu Baltijas valstīm, atsaucoties uz ziņām par Krievijas spēku masveida zvērībām tādās vietās kā Buča un Mariupole Ukrainā.
Taču viņš neteica, vai Kanāda ļoti atbalsta kaujas grupu paplašināšanu un pastāvēšanu.
Tā vietā Kanādas premjerministrs paziņoja par gaidāmo viena bruņoto spēku ģenerāļa un sešu štāba virsnieku izvietošanu NATO galvenajā mītnē Odaci, netālu no Latvijas galvaspilsētas Rīgas, kur viņi palīdzēs koordinēt koalīcijas aktivitātes visās Baltijas valstīs.
“Tas ir tas, ko Latvija jau ir lūgusi Kanādai sniegt, lai turpinātu palīdzēt reģionā,” sacīja Trudo. “Kopā, izmantojot mūsu kolektīvo spēku, mēs turpināsim aizstāvēties pret demokrātijas un globālās stabilitātes draudiem.”
Jau ziņots, ka Krievijas armija iebrukuma Ukrainā laikā cieta smagus zaudējumus, radot jautājumus par tās spēju iesaistīties plašākā konfliktā ar NATO. Daži arī brīdināja, ka NATO spēku palielināšana uz tās robežām var provocēt Maskavu.
Taču Karičs sacīja, ka Krievija ir iniciatore iebrukumam Ukrainā, un, tā kā Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums uzbrukt ir pretrunā ar jebkādu loģiku, nav iespējams izslēgt iespējamu konflikta paplašināšanos Baltijas valstīs, ja viņš šo reģionu uzskata par neaizsargātu.
“Jums jāizslēdz, ka tas varētu darboties jebkādā veidā.”
Šo ziņojumu pirmo reizi publicēja The Canadian Press 2022. gada 12. maijā.
