ReutersKrievija paziņoja, ka neatzīst Starptautiskās Krimināltiesas izdotos divu augstāko Krievijas militāro komandieru aresta orderus saistībā ar iespējamiem kara noziegumiem Ukrainā.
Tiesa otrdien iecēla amatā Sergeju Kobilašu un Viktoru Sokolovu.
“Mēs neesam partijas [Rome] “Mēs to neatpazīstam,” sacīja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
Šī ir otrā reize, kad saistībā ar karu Ukrainā pret krieviem izdoti aresta orderi.
Pirmais bija paredzēts Prezidents Vladimirs Putins un viņa sūtnis bērnu tiesību jautājumos.
Trešdien, runājot ar žurnālistiem, Peskovs sacīja: “Šis nav pirmais lēmums. Mēs arī zinām, ka tur notiek daudzas slēgtas operācijas, kas paliek slepenas, un mēs attiecīgi izskatām šādus lēmumus.”
Peskovs sacīja, ka tas, ka Krievija nav parakstījusi Romas statūtus, starptautisko līgumu, ar kuru tika izveidota Starptautiskā krimināltiesa, nozīmē, ka Krievija neatzīst aresta orderus.
Maz ticams, ka Krievijas pilsoņi tiks izdoti, lai viņiem tiktu izvirzītas apsūdzības.
Otrdienas paziņojumā Starptautiskā Krimināltiesa paziņoja, ka jaunākie apcietināšanas orderi izdoti, jo bija pamatots iemesls uzskatīt, ka abi aizdomās turamie ir atbildīgi par “viņu pakļautībā esošo spēku veiktajiem raķešu triecieniem pret…Ukrainas elektroinfrastruktūru”.
Starptautiskā Krimināltiesa paziņoja, ka iespējamie noziegumi notikuši laikā no 2022. gada oktobra līdz 2023. gada martam.
Tiesa norādīja, ka uzbrukumi nodarīja civiliem postījumus un postījumus, kas bija nepārprotami pārmērīgi un tiem nebija militāru priekšrocību.
Tiesa norādīja, ka abi vīrieši “ir, iespējams, atbildīgi par kara noziegumu, vēršot uzbrukumus civiliem mērķiem”, kā arī tiek apsūdzēti par “noziegumu pret cilvēci necilvēcīgu darbību izdarīšanā”.
58 gadus vecais Kobilašs iespējamo noziegumu izdarīšanas laikā bija Krievijas gaisa spēku tālsatiksmes aviācijas komandieris.
Saskaņā ar Starptautiskās Krimināltiesas datiem 61 gadu vecais Sokolovs bija Krievijas flotes admirālis un komandēja Melnās jūras floti laikā, uz kuru attiecas apsūdzības.
Pagājušajā mēnesī tika ziņots, ka viņš tika atlaists pēc vairākiem veiksmīgiem Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem Krievijas karakuģiem. Tomēr viņa atkāpšanās no amata nav oficiāli apstiprināta.
Abi policisti publiski nekomentēja šo lietu.
Maskava iepriekš ir noliegusi vēršanos pret civilo infrastruktūru Ukrainā, neskatoties uz Ukrainas un starptautisko izmeklētāju savāktajiem daudzajiem pierādījumiem.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis atzinīgi novērtēja Starptautiskās Krimināltiesas pēdējo soli.
“Katram Krievijas komandierim, kurš dod rīkojumu veikt triecienus pret Ukrainas civiliedzīvotājiem un kritisko infrastruktūru, būtu jāzina, ka taisnīgums tiks nodrošināts,” viņš sacīja sociālajos medijos.
Viņš piebilda: “Ikvienam, kurš pastrādā šādus noziegumus, ir jāzina, ka viņš tiks saukts pie atbildības.”
Starptautiskā Krimināltiesa izmeklē un sauc pie atbildības personas, kas ir atbildīgas par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem, un iejaucas, ja valsts iestādes nespēj vai nevēlas saukt pret viņiem kriminālvajāšanu.
Pagājušā gada martā Starptautiskā Krimināltiesa izdeva divus aresta orderus pret prezidentu Putinu un Krievijas bērnu tiesību komisāri Mariju Ļvovu Belovu. Aizturēšanas orderi attiecas uz iespējamu nelikumīgu bērnu deportāciju no Ukrainas uz Krieviju.
Maskava apsūdzības noraidīja un aresta orderus nodēvēja par “nežēlīgiem”.
