Mauritānijas vēlēšanas: džihādisma, imigrācijas un verdzības galvenie jautājumi

Kamēr mauritānieši dodas uz vēlēšanu iecirkņiem, lai nodotu savas balsis prezidenta vēlēšanās, valsts saskaras ar daudzām problēmām, tostarp militāro apvērsumu mantojumu, imigrāciju, džihādistu uzbrukumiem kaimiņvalstīs un šausminošo verdzības mantojumu.

Prezidents Mohameds Oulds Čeihs Gazuani, kurš ir bijis pie varas kopš pirmās demokrātiskās pārejas valstī 2019. gadā, cenšas ieņemt otro un pēdējo pilnvaru termiņu.

Ar viņu par augstāko vietu sacenšas vēl seši kandidāti.

Šīs vēlēšanas ir īsts pārbaudījums Mauritānijas topošajai demokrātijai un liecina par tās progresu ceļā uz lielāku politisko atvērtību.

Kad bijušais prezidents Mohameds Oulds Abdels Azizs 2019. gadā pēc viņa pilnvaru termiņa beigām atkāpās no amata, valstī, kas bija piedzīvojusi vairākus militārus apvērsumus un autoritāru varu, sākās jauna ēra.

“Mauritānijai šobrīd ir visspēcīgākās demokrātiskās pilnvaras Sāhelā, kas ir ļoti pārsteidzoši, ņemot vērā tās apvērsumu vēsturi,” BBC sacīja iDove Āfrikas Savienības līdzstrādnieks Džozefs Hamonds.

Starp tiem, kas cer, ka viņš kļūs par nākamo Mauritānijas līderi, ir Birams Oulds Dahs Oulds Abidi, kurš 2019. gada vēlēšanās ieņēma otro vietu.

Obaid kunga vecvecāki bija vergi, un viņš lielu daļu savas dzīves pavadīja, cīnoties pret šo praksi.

Gadu gaitā viņš ir arestēts un ieslodzīts par darbu iniciatīvas Abolitionist Abolitionist Movement (IRA) atjaunošanai vadītāja amatā.

Verdzība joprojām ir jutīgs jautājums Mauritānijā, kas bija pēdējā valsts pasaulē, kas aizliedza verdzību 1981. gadā.

“Mans tēvs visu mūžu cīnījās pret verdzību,” 2016. gadā BBC sacīja Obaids. “Es zvērēju savam tēvam, ka cīnīšos pret verdzību un tiem, kas to atbalstīja.”

Verdzība valstī ir atcelta trīs reizes, bet tūkstošiem melnādaino mauritāniešu joprojām dzīvo kā neapmaksāti mājkalpotāji, savukārt verdzības apkarošanas aktīvisti saskaras ar represijām.

Saskaņā ar Globālo verdzības indeksu (GSI) 2023. gadam vergu skaits Mauritānijā ir aptuveni 149 000 cilvēku jeb aptuveni 3% no iedzīvotāju skaita.

Imigrācija ir vēl viens aktuāls jautājums, kas vēlētāju prātā būs, kad viņi dosies uz vēlēšanu iecirkņiem.

Mauritānija ir nozīmīgs tranzīta punkts migrantiem, kas cenšas sasniegt Eiropu no Rietumāfrikas, un pagājušajā gadā valsti atstāja tūkstošiem laivu.

Aprīlī Eiropas Savienība piešķīra Mauritānijai palīdzību 210 miljonu eiro (225 miljonu ASV dolāru) apmērā, no kuriem gandrīz 60 miljoni eiro tiks ieguldīti nelegālās migrācijas uz Eiropu apkarošanā.

Korupcija joprojām ir liela problēma Mauritānijā.

Bijušajam prezidentam Azizam tika piespriests piecu gadu cietumsods apsūdzībās par nelikumīgu iedzīvošanos un piesavināšanos, un viņš tika izslēgts no kandidēšanas vēlēšanās.

Valsts ir bagāta ar dažādiem dabas resursiem, piemēram, dzelzi, zeltu un fosfātu, un tā ir gaidāms Āfrikas naftas nozares tirgus, tomēr saskaņā ar ANO datiem aptuveni 59% iedzīvotāju dzīvo nabadzībā.

Valstij ir arī milzīgs potenciāls atjaunojamās enerģijas jomā, jo īpaši zaļajā ūdeņražā. Šis enerģijas veids galu galā varētu nodrošināt tīrāku alternatīvu fosilajam kurināmajam un spēlēt lomu valsts pārejā uz enerģiju bez oglekļa.

Saskaņā ar Āfrikas Stratēģisko pētījumu centra datiem, investori no Eiropas, Āzijas un Tuvajiem Austrumiem, īpaši Apvienotajiem Arābu Emirātiem, cenšas padarīt Mauritāniju par enerģētikas centru zaļā ūdeņraža ražošanai.

Savas vēlēšanu kampaņas laikā prezidents Gazuani arī pievērsa uzmanību valsts drošības nozīmei.

Mauritānija atrodas Sāhelas reģionā, daļēji sausā zemes joslā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša, kas ir džihādistu darbības perēklis, taču kopš 2011. gada valstī kopumā nav notikuši uzbrukumi.

Taču kaimiņos esošā Mali joprojām cieš no biežiem džihādistu uzbrukumiem.

Analītiķi daļēji atzinuši prezidentu Gazuani, kura ilgā karjera armijā un drošības dienestos ir devusi viņam dziļu izpratni par džihādistu izaicinājumiem, ar kuriem saskaras Sāhela.

Prezidents Gazuani ir izveidojis ciešu aliansi ar Rietumu partneriem, piemēram, Franciju un Amerikas Savienotajām Valstīm, taču viņš ir vēlējies uzturēt attiecības arī ar saviem militāri pārvaldītajiem kaimiņiem, piemēram, Mali, Burkinafaso un Nigēru, kuras nesen izvairījās no Rietumu ietekmes, Agence France -Prese ziņoja. .

ASV Āfrikas pavēlniecības vadītājs, Ģenerālis Maikls Lenglijs sacīja, ka Mauritānijai ir “ilgtermiņa” loma terorisma apkarošanā un vardarbīga ekstrēmisma novēršanā Sāhelas reģionā.

Libānas Starptautiskās universitātes Mauritānijā komunikāciju profesors Šeihani Halils BBC sacīja, ka prezidents Oulds Šeihs Gazuani sabiedrojies ar Mauritāniju un ASV, lai cīnītos pret uzbrukumiem.

Viņš piebilda: “Amerikāņu īpašie spēki Mauritānijas īpašo spēku vienībām rīko apmācības, lai nodrošinātu valstu robežas, kas uzlabo mūsu bruņoto spēku taktiskās spējas un kaujas gatavību.”

Analītiķi norāda, ka Mauritānijas kā nozīmīgas reģionālās drošības dalībnieces spēja turpināt šo vadošo lomu lielā mērā ir atkarīga no efektīvas un mierīgas varas pārejas, kas novedīs pie stabilas valdības.