Nedaudz mazāks bija to zēnu īpatsvars tajā pašā vecuma grupā, kuriem bija vismaz pamata digitālās prasmes (65%). Vecuma grupās augstāks īpatsvars (līdz 75%) bija tikai sievietēm un vīriešiem vecumā no 20–24 un 25–34 gadiem.
Visvairāk meiteņu ar pamata vai augstākām digitālajām prasmēm tika reģistrētas Somijā un Horvātijā (katrā 96%) un Čehijā (95%). Savukārt zemākā proporcija bija Rumānijā (44 %), Vācijā (46 %) un Bulgārijā (54 %).
Latvijā 67% meiteņu vecumā no 16 līdz 19 gadiem ir digitālās pamatprasmes vai augstākas par pamatiem, tādējādi viņas krietni apsteidzot tāda paša vecuma zēnus (60%) un pat apsteidzot kopējo iedzīvotāju skaitu (45%).
Patiešām, meitenes pārspēja vispārējo iedzīvotāju skaitu visās valstīs, izņemot Vāciju, kur meiteņu ar digitālajām prasmēm īpatsvars bija 6% procentu punkts (r) Mazāk nekā vispārējā populācijā (46 % salīdzinājumā ar 52 %). Turpretim Horvātijā to meiteņu īpatsvars, kurām ir vismaz pamata digitālās prasmes, bija par 37 procentpunktiem augstāks nekā vispārējā populācijā, un līdzīgas neatbilstības tika reģistrētas Lietuvā (33 procentpunkti) un Maltā (30 procentpunkti).
Šie dati tika publicēti par godu Starptautiskā meiteņu IKT dienatika svinēta 25. aprīlī, lai uzsvērtu nepieciešamību uzlabot meiteņu un sieviešu karjeras izredzes pasaulē Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas Nozare (Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas).
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram