Vispirms Saeimas priekšsēdētāja tika vesta ekskursijā pa Nacionālās padomes plenārsēžu zāli.
Pēc tam viesi devās uz Heidara Alijeva muzeju Millet Council. Daiga Mieriņa veica ierakstu piemiņas grāmatā.
Tikšanās laikā tika runāts par līdzību starp Azerbaidžānas sarunāto vēsturisko ceļu un Latvijas simtgadi 2018. gadā sasniegušajām draudzīgajām un partnervalstīm. Mūsu abu valstu ciešā politiskā sadarbība šodien pozitīvi ietekmē ekonomisko, kultūras, zinātnes, tehnisko un humanitāro attiecību pastāvīgu paplašināšanos. Tika atzīmēts, ka abu valstu attiecību stiprināšanai kalpo augsta līmeņa savstarpējās valstu vadītāju vizītes, regulāras tikšanās un komunikācija, kā arī dažādu jomu parakstīti dokumenti.
Sahiba Gafarova sacīja, ka ir pārliecināta, ka pašreizējā vizīte veicinās mūsu valstu un parlamentu attiecību turpmāku stiprināšanu.
Nacionālās asamblejas priekšsēdētāja ar prieku atcerējās savas tikšanās un sarunas oficiālās vizītes laikā Latvijā pirms diviem gadiem, kā arī uzsvēra parlamentāro saišu lomu divpusējo attiecību veicināšanā. Tāpat tika uzsvērta parlamentu un darba grupu vadītāju savstarpējo vizīšu un periodisko tikšanos lielā nozīme. Tāpat tika runāts par nepieciešamību padziļināt attiecības starp specializētajām komitejām un abu likumdošanas palātu komitejām.
Milli Medžlisa prezidente Sahiba Gafarova, runājot ar viesi par jauno situāciju, kas reģionā stabilizējās pēc Azerbaidžānas teritoriālās integritātes un suverenitātes atjaunošanas tobrīd, sacīja, ka 30 gadu mūsu zemju okupācija un iepriekš iestrēgušais konflikts. to izraisīja pierādījumi par dubultstandartiem attiecībā uz mūsu valsti. Četras labi zināmās Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes izdotās rezolūcijas un citu starptautisko organizāciju apstiprinātie dokumenti šajos gados netika īstenoti.
Daloties iespaidos no otrās tikšanās ar Armēnijas parlamenta priekšsēdētāju Ženēvā pirms trim dienām, Nacionālās asamblejas spīkers uzsvēra Azerbaidžānas stingro apņemšanos ievērot miera programmu. Ir labas iespējas veicināt miera programmu; Tāpat turpinās abu valstu robežas demarkācijas process, norāda M. Gafarova.
Detalizēti tika aprakstīti arī mūsu valsts atbrīvotajās teritorijās notiekošie vērienīgie atjaunošanas un meliorācijas darbi, kā arī projektu “Gudrā pilsēta” un “Gudrs ciems” gaita. Tika arī teikts, ka mīnu terorisms bija viens no galvenajiem faktoriem, kas palēnina agrāk pārvietoto personu atgriešanos savās sākotnējās zemēs.
Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka viņas pirmā oficiālā vizīte Azerbaidžānā sakrīt ar mūsu abu valstu diplomātisko attiecību trīsdesmito gadadienu un ierašanos mūsu valstī raksturoja kā brīnišķīgu. Mirjana turpināja runāt par savu tikšanos ar Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu šodien. Viņa sacīja, ka šajā sanāksmē notika viedokļu apmaiņa par sadarbības padziļināšanu, kas ietver dažādus divpusējo attiecību segmentus. Tāpat viešņa izteica pateicību par Azerbaidžānas absolūto atbalstu jautājumā par Latvijas nepastāvīgo dalību ANO Drošības padomē laika posmā no 2026. līdz 2027. gadam.
Runājot par savu braucienu uz Karabahas provinci gaidāmās vizītes Azerbaidžānā laikā, Latvijas Saeimas priekšsēdētāja pievērsās iespaidiem, kas gūti no redzētā Fuzuli un Shusha pilsētās. Viņa sacīja, ka ir svarīgi satikt cilvēkus, kas dzīvo šajā reģionā, lai radītu priekšstatu par provincē notiekošo, kā arī uzzinātu par Azerbaidžānas vēstures grūtajām lappusēm.
Merinjas kundze uzsvēra Latvijas pastāvīgo atbalstu Azerbaidžānas teritoriālajai integritātei un suverenitātei.
Toreiz runāja, ka mūsu abu tautu kultūras attiecību vēsture ir senāka par tām trīs desmitgadēm, kas pagājušas kopš divpusējo diplomātisko attiecību nodibināšanas. Parlamenta priekšsēdētājs atsaucās uz latviešu mākslinieku Jūliju Strēmu, kurš dzīvoja un strādāja Šušā un pirms vairāk nekā 100 gadiem savāca azerbaidžāņu paklāju kolekciju. Viņa uzsvēra šī fakta īpašo nozīmi Latvijas pusei.
Daiga Mirina pastāstīja, ka arī viņa, braucot uz Karabahu, bija lieciniece Azerbaidžānas valsts veiktajiem vērienīgajiem restaurācijas un būvniecības darbiem. Viņa uzsvēra Azerbaidžānas lomu spēcīga miera panākšanā reģionā un robežu demarkācijas un demarkācijas darba virzībā, kā arī galvenajiem meliorācijas darbiem, ko mūsu valsts veic reģionā. Pēc Mireinas kundzes teiktā, arī Latvijas uzņēmumi beidzot varēs piedalīties darba procesā Garabahā.
Parlamenta priekšsēdētāji apmainījās viedokļiem par Azerbaidžānas gaidāmo Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām pušu konferences divdesmit devītās sesijas uzņemšanu – COP29. Sahiba Jafarova norādīja uz Nacionālās padomes ieceri aktīvi piedalīties Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu konferences (COP29) aktivitātēs, kuras kuluāros Azerbaidžānas parlaments organizēs parlamentāro tikšanos ar Starpparlamentu savienību.
Viesis apsveica mūsu valsti ar tik prestiža starptautiska tikšanās rīkošanu un sacīja, ka Latvija ir gatava sniegt ciešu atbalstu Azerbaidžānai COP29 vadībā.
Sanāksmē notika arī viedokļu apmaiņa par citiem jautājumiem, kas interesē abas puses.
