Latvijas aizsardzības iestādes Ādažu militārajā bāzē atvērušas jaunus objektus pēc NATO daudznacionālās brigādes izveides. Šī attīstība atspoguļo NATO austrumu spārna nostiprināšanos un atturošo nostāju pret Krieviju, kas tiek baidīta par potenciālu agresoru Baltijas reģionā vai vismaz alianses austrumu spārnā.
Sekojiet armijas ziņām pakalpojumā Google ziņas, izmantojot šo saiti
2022. gada martā NATO ģenerālsekretārsNATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs apmeklēja Kanādas vadīto daudznacionālo kaujas grupu, kas izveidota, reaģējot uz Krievijas karu Ukrainā. Tagad šī kaujas grupa ir kļuvusi par pastāvīgu brigādi (Attēla avots: NATO)
Kanādas finansētajās transportlīdzekļu uzglabāšanas un apkopes telpās, kas tika atklātas trešdien, atradīsies brigādes tanki un citas bruņutehnikas, nodrošinot aizsargājamās teritorijas būtiskai apkopei. Labiekārtošanas darbi ietver arī jaunu noliktavu, teltis, apsardzes perimetru un betonētu ceļu. Kanādas un Spānijas investīcijas šo objektu celtniecībā veido vairāk nekā 7 miljonus eiro.
Atklāšanas ceremonijā piedalījās Latvijas Nacionālo bruņoto spēku, NATO Daudznacionālās brigādes Latvija, NATO Daudznacionālās divīzijas Ziemeļu štāba un Latvijas Nacionālā militāro iekārtu un aizsardzības iepirkumu centra pārstāvji. Saskaņā ar Latvijas valdības teikto, ceremonija, kas notika 2024. gada 28. augustā, iezīmē Kanādas un Spānijas finansēto infrastruktūras projektu pabeigšanu un objektu nostiprināšanu to attiecīgajos kompleksos Ādažu militārajā bāzē. Latvija pārraudzīja būvniecību, lai nodrošinātu 2023. gadā uzsākto un aptuveni gada laikā pabeigto projektu panākumus.
Mērķis ir parādīt agresoram, ka mūsu spējas ar katru dienu palielinās un Latvija ar katru dienu kļūst drošāka,” sacīja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Ates Svenka. Paredzams, ka novembrī brigāde aizvadīs pirmās vērienīgās lauka mācības un demonstrēs integrāciju NATO augstākās vadības struktūrā. Tam vajadzētu būt pilnībā kaujas gatavībai līdz 2026. gadam.
Kanāda komandē Latvijā daudznacionālo NATO brigādi, kurā ietilpst spēki no Albānijas, Čehijas, Dānijas, Islandes, Itālijas, Latvijas, Melnkalnes, Ziemeļmaķedonijas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas. Paredzams, ka brigādei pievienosies arī Zviedrija.
Martā Latvija atzīmēja 20. gadadienu kopš iestāšanās NATO. Tā tika uzaicināta pievienoties aliansei 2002. gadā kopā ar Bulgāriju, Igauniju, Lietuvu, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju. Divus gadus vēlāk visas šīs valstis kļuva par NATO dalībvalstīm, iezīmējot lielāko alianses paplašināšanos vēsturē.
Tikmēr Lietuvā notiek būvdarbi, lai attīstītu militāro bāzi Ruklā. Bāze, ko finansē Vācija un īsteno NATO, ir viena no divām bāzēm Lietuvā, kas paredzēta vācu karavīru izmitināšanai.
Vācijas armijas komandieris Haralds Jante paziņoja, ka runa ir par atturēšanu un Krieviju. Mums ir jāspēj šeit, Lietuvā, izvietot vācu bruņoto spēku brigādi, lai garantētu Rietumvalstu brīvību. Brigādē būs aptuveni 2000 karavīru, ieskaitot kaujas mašīnas, un ir paredzēts, ka tā pilnībā darbosies līdz 2027.
