NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirmdien paziņoja par plāniem dramatiski palielināt savu augstā gatavībā esošo karavīru skaitu līdz vairāk nekā 300 000 pirms alianses svarīgās sanāksmes Madridē, kas notiks vēlāk šonedēļ.
NATO ātrās reaģēšanas spēkos jeb NATO Reaģēšanas spēkos pašlaik ir 40 000 vīru.
Kopš 2014. gada tā ir nepārtraukti palielinājusi savu skaitu no 13 000 līdz 40 000 karavīru, pēdējo reizi reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā 24. februārī.
NATO ātrās reaģēšanas spēki ir sauszemes, jūras un gaisa spēju komplekts, kas tiktu ātri izvietots uzbrukuma gadījumā alianses teritorijai.
Pirmo reizi daudzas no šīm vienībām tika pakļautas “augstai gatavībai” pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Daudznacionālas kaujas grupas tika pievienotas NATO austrumu flangam Bulgārijā, Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā, papildus tām, kas jau atrodas Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā.
Plāni stiprināt alianses klātbūtni austrumos, visticamāk, ietvers 40 000 cilvēku lielo NATO Reaģēšanas spēku pārdēvēšanu un paplašināšanu seškārtīgi vai vairāk.
Tiek uzskatīts, ka, izņemot Islandi, ikviena NATO dalībvalsts apsver iespēju palielināt savu spēku gatavību aizsargāt noteiktu NATO teritorijas daļu saskaņā ar tā dēvētajiem “reģionālajiem plāniem”.
NATO arī mainīs savus apzīmējumus attiecībā uz Krieviju Madrides konferencē no 28. līdz 30.jūnijam. Iepriekšējā alianses plānā no 2010.gada Krievija joprojām tiek minēta kā stratēģiskais partneris.
