NATO sabiedrotie ir panākuši vienošanos palielināt alianses militāro izdevumu mērķi vismaz līdz 2% no valsts iekšzemes kopprodukta, piektdienas vakarā aģentūrai Reuters sacīja divi diplomāti.
31 sabiedrotais piekrita “pastāvīgai apņemšanās ieguldīt vismaz 2%” no sava iekšzemes kopprodukta savos nākotnes militārajos spēkos, sacīja divi diplomāti, kas vēlējās palikt anonīmi, un apstiprināja agrāko dpa ziņojumu.
Vienošanās par jauno izdevumu mērķi bija viens no neatrisinātajiem jautājumiem pirms NATO divu dienu samita nākamās nedēļas otrdienā un trešdienā Viļņā.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs plānoja NATO pašreizējo militāro izdevumu mērķi 2% apmērā no valsts IKP padarīt par minimālu prasību, nevis par mērķi.
2023. gadā pat veco mērķi sasniegs tikai 11 no 31 alianses dalībvalsts, liecina NATO aplēses. Mērķis tika noteikts 2014. gadā, kad NATO līderi vienojās desmit gadu laikā palielināt izdevumus aizsardzībai par 2% no IKP.
Vienpadsmit sabiedrotie ir ASV, Lielbritānija, Polija, Grieķija, Igaunija, Lietuva, Somija, Rumānija, Ungārija, Latvija un Slovākija.
Svarīgākie ir Kanāda, Slovēnija, Turcija, Spānija, Beļģija un Luksemburga, kuru izdevumi aizsardzībai bija mazāki par 1,4% no IKP.
(Ziņojuma autors: Sabīne Zībolda; rediģēja Leslija Adlere un Džonatans Otiss)
