“Šobrīd tiek lēsts, ka populācija ir no 25 līdz 70 pāriem,” skaidroja LOB Pūču programmas vadītājs Pēteris Daknis, gan atzina, ka dati ir neprecīzi, jo pūces ļoti labi slēpjas.
Marta vidū sākas ligzdošanas sezona. Inkubācijas periods ilgst 35 dienas, un cāļi izšķiļas no aprīļa beigām, un pēc 150-170 dienām tos var uzskatīt par pieaugušajiem. Vienā sajūgā var būt viena līdz četras olas, taču ne katrs cālis pēc gada sasniegs dzimumbriedumu.
Pūces spārnu platums var sasniegt pat 1,8 metrus, padarot to par iespaidīgu skatu lidojuma laikā. Pūce ir plēsējs – tās ēdienkartē ir peles un citi mazie zīdītāji – un ir teritoriāls, taču, ja ziemā rodas sarežģītāki apstākļi, tā var klīst arī citur.
Lai zinātu, kur dzīvo atsevišķas pūces, jums ir jāspēj atpazīt pūces balsi.
“Mēs tos saucam par zilbēm. Pūces sauciens ir divu zilbju “oo” vai “oo-oo”. Bet garausu pūcei ir vienzilbisks izsaukums un arī nedaudz augstāka frekvence. Tad ir urālu pūce, un ornitologs atklāja, ka to vairāk var sajaukt ar pūci Urālu un suni nekā pūci;
Ērgļu pūces dabiski ligzdo uz zemes pie koku saknēm. Lai tos izceltu no šīm nedrošajām riestām, Latvijā kokos ierīkotas aptuveni 400 mākslīgās ligzdas, kuras labprāt arī ieņem. Dažiem kokiem ir pievienoti audio ierakstītāji, lai savāktu akustiskos biodatus. Uztvērējs veic ierakstīšanas funkciju no pulksten 18.00 līdz rītam. Vidēji gadā tiek uzstādītas 20-40 šādas ierīces. Pēc tam visu savākto informāciju apstrādā dators.
“Ērgļa pūcei ir ļoti interesanti pēc skaņas noteikt konkrētu indivīdu. Cilvēks nevar, bet dators var, tāpēc mēs tur liekam tos ierakstītājus,” sacīja Daknis.
Iedzīvotāji aicināti arī ierakstīt pūču saucienus, lai uzzinātu par līdz šim neapgūtajām teritorijām, kuras viņi apdzīvo. Tad šīs sugas aizsardzību varēs nodrošināt, izveidojot nelielu liegumu vai ierīkojot mākslīgu ligzdošanas vietu.
Ierakstus var ievietot vietnē dabasdati.lv mājas lapā un var nosūtīt arī Latvijas Ornitoloģijas biedrībai uz e-pasta adresi [email protected]. Ērgļu pūces savvaļā var nodzīvot līdz 20 gadiem un nebrīvē līdz 70 gadiem. LTV devās uz Rīgas Zooloģisko dārzu, lai tuvāk iepazītu šīs apbrīnojamās radības. Izrādās, ka šo putnu “ausis” ir tikai dekoratīvs elements.
“Tās ir tikai spalvas, nevis īstas ausis. Ar tām viņš patiesībā pasaka, kāds viņam ir noskaņojums,” sacīja Rīgas Nacionālā zoodārza pārstāvis Māris Lillkalns. Turklāt abas “ausis” nav vienādas; Tie stāv nedaudz šķībi. Sēžot Ūpis kustina galvu pa savu asi, lai iegūtu “izšķirtspēju”, kur var atrasties medījums.
“Ūpis labi redz gan dienā, gan naktī, bet pa dienu, tā kā ir liels troksnis un daudz citu aktivitāšu, labprātāk sēž klusi, izliekoties par koka stumbru – bet naktī var atkal klīst apkārt, izmantojot tā pirksts,” skaidroja Lillkalns.
Pūcēm ir daudz labāka redze nekā cilvēkiem. Viņus ļoti satrauc cilvēku klātbūtne; Ja tos redzat vai dzirdat, netuvojieties tiem, jo tas var ietekmēt ligzdošanu. Lai gan ir zīmes, kas norāda, ka aizsargājamās teritorijās ar motorizētiem transportlīdzekļiem iebraukt nav iespējams, mežus krustojuši zemes motocikli un kvadracikli, kā rezultātā ērgļu pūces šajās teritorijās vairs neligzdo.
“Esam izlikuši zīmes apkārtnē, sadarbojamies ar pašvaldības policiju un pašvaldībām un cenšamies risināt problēmu un saukt pie atbildības arvien jaunus autovadītājus, kuri neievēro noteikumus, taču skaidrs – ja likumdošana ir tāda,” atzina Juglas mežniecības un SIA “Rīgas meži” mežsargs Andris Opinics, ka viņi brauc mežos bez numura zīmēm, tāpēc iespēja tikt pieķertam ir ļoti maza.
Noķert pārkāpējus ir ļoti grūti, un es ar šo problēmu saskaros jau aptuveni 15 gadus. Ir izveidoti divi īpaši maršruti – Jaunmārupes-Mārupes mežā un sporta kompleksā “333”, kur motociklisti var braukt pa mežu noteiktā teritorijā. Šie ceļi ir slēgti, ja pastāv ugunsgrēka risks, un ir arī laika noteikšanas termiņi un precīzs maršruts, pa kuru var braukt, jo ir posms netālu no putnu aizsardzības teritorijas. Ceļš, pa kuru nebraukt, ir iezīmēts, taču diemžēl netrūkst arī motobraucēju, kuri neievēro noteikumus.
Viens no risinājumiem, lai mēs varētu efektīvāk sodīt pārkāpējus, ir izveidot visiem motocikliem obligātās reģistrācijas numura zīmes.
Pat viens traucējums pūcei var būt nāvējošs. Aprīļa beigas, kad parasti ir pirmās siltās dienas, ir laiks, kad jāsilda un jābaro tikko izšķīlušies cāļi.
“Ja tajā brīdī ir kāds traucēklis, kas pūces izdzen no ligzdas, vārnām ir iespēja knābāt olas, vai, ja mazuļi ir ļoti mazi, var iznēsāt mazuļus, un tad ligzdošanas sezona ir beigusies, ” brīdināja ornitologs, lai kaut kas tāds notiktu.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
