Raksta Kaspars Ģērmanis
(Finanšu pētījumu institūts) — Latvijas un Āfrikas valstu attiecības kopumā bijušas zināmā mērā attālinātas. Tie atrodas ģeogrāfiski tālu. Latvijā nav lielas afrikāņu kopienas vai Āfrikā latviešu kopienas. Ekonomiskā un politiskā sadarbība bija sporādiska, un savstarpējā uztvere bieži aprobežojās ar pamata faktiem un stereotipiem.
Taču Latvija pēdējā laikā izrādījusi interesi par attiecību stiprināšanu ar Āfrikas valstīm. Jūnijā Ārlietu ministrijā notika forums “Latvija un Āfrikas valstis: partneri mieram un izturībai”. Tikmēr Latvijā notika forums “Partnerattiecības mieram un izturībai”. Ģeopolitisko pētījumu centrs Rīga Neviens neiesniedza Sākotnējie ziņojumi Lai arī šis ziņojums nav akadēmisks pētījums, ar Ārlietu ministrijas atbalstu tas atspoguļo nopietnu centienu skaidrot Latvijas ārpolitiku attiecībā uz Āfrikas valstīm, pašreizējās politiskās un ekonomiskās attiecības un šo attiecību iespējamo nākotni.
pārskats – Latvija un Āfrikas valstis: jauna ceļa sākumā – Ir daudz konverģences pazīmju un pamatoti iemesli, kāpēc ir iespējams turpmāks progress. Bet jautājums paliek: vai kāds ir uz šī ceļa?
Kāpēc tikai tagad?
Bet, ja Latvija savu neatkarību atguva pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem, kāpēc Āfrikas valstis tikai tagad ir nonākušas tās interešu lokā? Pēc neatkarības atgūšanas 90. gadu sākumā Latvija bija aizņemta ar savas valsts pastāvēšanas nostiprināšanu. Valdība koncentrējās uz Krievijas militārpersonu likvidēšanu, ekonomikas pārveidošanu un Latvijas reintegrāciju Rietumu pasaulē, kurai Latvija jutās piederīga, tostarp iestājoties tādās starptautiskās organizācijās kā Apvienoto Nāciju Organizācija, Eiropas Savienība un NATO. Vēlāk Rīga diplomātiski pievērsās Latvijas reģionālajām kaimiņvalstīm, piemēram, Ukrainai un Gruzijai, un to centieniem iet Baltijas valstu pēdās, lai stiprinātu savu neatkarību.
Tagad, mūsdienu arvien globalizētākajā pasaulē, uzmanība ir jāvērš uz Āfrikas kontinentu, kur nevar ignorēt pašreizējos politiskos, ekonomiskos un vides procesus, piemēram, klimata pārmaiņas, izaicinājumus demokrātijai un migrāciju. Āfrika ir milzīgs kontinents, kurā ietilpst neskaitāmas kultūras, tradīcijas un valstis, kurām pasaulē ir arvien svarīgāka un daudzveidīgāka loma. Kā atzīmēja viens no ziņojumam intervētajiem ekspertiem, Latvija atzina, ka nepieciešams labāk izprast Āfrikas perspektīvas globālajos jautājumos.
Faktiski Latvijas un Āfrikas valstu attiecību straujā nostiprināšanās sniedz lielas ekonomiskās iespējas. Ir dažas komerciālas saites, kas jau liek šo pamatu. Piemēram, Latvijas IT uzņēmumi jau darbojas Kenijā un citās Āfrikas valstīs (tīkla iekārtu ražotājam “MikroTik” vien ir izplatītāji 25 Āfrikas valstīs), universitātes meklējušas sadarbības partnerus Ganā, Latvijas pupiņas tiek eksportētas uz Ēģipti, kā arī plkst. 2023 Nigērija bija Latvijas otrais lielākais eksporta partneris ārpus Eiropas. Latvijas uzņēmumiem ir ātri jāvirzās, veidojot attiecības visā kontinentā, sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ģenerālpārstāvis Āfrikā Igors Boiko: Dažu gadu laikā būs grūti iekļūt augošajā Āfrikas tirgū, kas kļūst arvien pievilcīgāks. citas valstis.
Vēl viens pieaugošs iemesls pastiprinātai iesaistei šobrīd ir Krievijas karš Ukrainā un vienlaikus karš Latvijā. kampaņa Krievija strādā, lai stiprinātu savu ietekmi visā Āfrikā, palielinot savu klātbūtni, apvienojot militāros, diplomātiskos un ekonomiskos līdzekļus. Turklāt Padomju Savienības mantojums dažu Āfrikas valstu iedzīvotāju atmiņā, kur Padomju Savienība sevi pieteica kā Āfrikas atbrīvošanas kustību čempioni un antikoloniālo spēku, kā arī koloniālais aizvainojums pret Rietumiem to apgrūtināja. gūt atbalstu Ukrainai un izcelt Krievijas koloniālo pagātni un pašreizējo ekspansionismu. Tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijā ir 54 dalībvalstis, ir svarīgi atrast atbalstu Āfrikas valstu starpā. Latvija ļoti vēlas palīdzēt Ukrainai, aizstāvot tās pozīciju un gūstot simpātijas gaidāmajā balsojumā par Ukrainas dalību ANO Drošības padomē. Latvijas nominācija no Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes.
Kas var būt kopīgs Latvijai un Āfrikas valstīm?
Latvijas un Āfrikas valstu attiecību veidošana var sākties ar kopīgās okupācijas vēstures izpratni. Latvija un lielākā daļa Āfrikas valstu ļoti labi zina, ko nozīmē dzīvot citu pakļautībā. Neskatoties uz kultūras atšķirībām, kopīga empātija un vēsturiskā pieredze var likt pamatu tuvināšanai. Tomēr šeit ir paradokss – zināšanas par otru bieži sakņojas kolonizatoru un okupantu iedibinātās idejās. Piemēram, Latvija un Baltijas valstis nereti tiek asociētas ar naratīviem par Padomju Savienību vai Krieviju Āfrikā, savukārt latvieši Āfrikas valstis nereti skatās pēc Rietumu koloniālistu iedibinātām idejām. Vairāki pētījumā aptaujātie eksperti, piemēram, Etiopijā dzīvojošā Lenija Berkone Kalniņa atzīmē – tā kā etiopiešiem, piemēram, savulaik bijusi iespēja studēt Padomju Savienībā, Padomju Savienība un Krievija nereti tiek asociētas ar dzīves iespējām. Ņemot vērā Krievijas ietekmi dažās Āfrikas valstīs, Krievijas skatījums uz vēsturi padomju periodā ir dominējošs. Patiešām, lielākiem centieniem mainīt stāstījumu būtu jākoncentrējas gan uz Krievijas impēriju, gan uz Padomju Savienību kā atklātām koloniālām lielvarām: lai gan tā nepaplašināja savus koloniālos centienus Āfrikā, Krievija gadsimtiem ilgi kolonizēja savus kaimiņus. Kopīgas kultūrvēsturiskas pamatnes atrašana var palīdzēt pārveidot šo priekšstatu, un iespēju ir daudz – piemēram, kā atzīmē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kuratore Kristīne Millere: latvieši bieži sevi piesaka kā dziedošu tautu, bet vai latvieši to zina. viņu dziedāšanas tradīcijas un stāstīšana Āfrikas valstīs?
Attīstības sadarbība ir vēl viena potenciāla sadarbības joma. Vairāk nekā trīsdesmit gadu laikā, kas pagājuši kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, Latvija no ārvalstu palīdzības saņēmējas pakāpeniski ir kļuvusi par donorvalsti. Āfrikas valstis Latvijas attīstības palīdzības radarā parādījās pavisam nesen, taču šobrīd šī tendence ir pelnījusi lielāku nozīmi un resursus. Darba attīstība šajā jomā ir humanitāra nepieciešamība, taču arī tieši šajā jomā Latvija un Āfrikas valstis sadarbojas biznesā uz līdzvērtīgiem pamatiem. Latvija nespēs Āfrikā ieguldīt tik daudz naudas kā Ķīna, Rietumeiropa vai Skandināvija, taču Latvija spēj būt spēcīga mazās teritorijās. Esošā sadarbība norāda uz potenciālu palielināt panākumus tādās jomās kā informācijas tehnoloģijas, augstās tehnoloģijas, graudu eksports un mežsaimniecība. Arī Latvija un Āfrikas valstis var sadarboties – uz līdzvērtīgiem pamatiem – dažādu attīstības projektu īstenošanā.
Lai panāktu lielāku ietekmi, Latvijai ir jāierobežo sadarbība ar Āfriku, attiecinot to uz konkrētiem reģioniem, valstīm un politikām. Pašreizējie rādītāji un pieredze ekonomiskās sadarbības jomā liecina, ka Kenija, Ruanda, Maroka, Ēģipte un Nigērija varētu būt piemērotas valstis lielākai uzmanībai, taču Latvijai ir jāmeklē arī veidi, kā sadarboties ar abu pārējo Baltijas reģiona valstu centieniem. vai izvairieties no pārklāšanās ar tiem. Igaunija, kas iepriekš darbojās ANO Drošības padomē, jau ir sākusi attīstīt attīstības sadarbības programmu ar Āfrikas valstīm. Turklāt Igaunijai ir ne tikai pastāvīgais vēstnieks Ēģiptē, bet arī goda konsuli Angolā, Ganā, Kenijā, Mali, Maurīcijā, Marokā, Dienvidāfrikā, Tunisijā un Ugandā. Lietuvai ir rezidents vēstnieks ne tikai Ēģiptē, bet arī Dienvidāfrikā, kā arī goda konsuli Burkinafaso, Kenijā, Mali, Maurīcijā, Mauritānijā, Marokā, Mozambikā, Nigērijā, Ruandā, Dienvidāfrikā, Tanzānijā, Tunisijā un Ugandā.
Tikai Latvijai ir Viena vēstniecība Āfrikā – Ēģiptē Bet tai vajadzētu apsvērt iespēju paplašināt savu klātbūtni uz Zemes. Nigērija, Kenija un Dienvidāfrika noteikti ir spēcīgas kandidātes diplomātiskā atbalsta nostiprināšanai, ņemot vērā to politisko un ekonomisko ietekmi un ģeogrāfisko atrašanās vietu. Vienlaikus Latvija var arī paplašināt savu goda konsulu tīklu (šobrīd Ganā, Tunisijā un Marokā) un atsākt dalību militārajās misijās un operācijās Āfrikā. Tam vajadzētu mudināt arī Āfrikas valstis atvērt vēstniecības Rīgā. Lielāks uzsvars jāliek uz attiecībām starp cilvēkiem – piemēram, kultūras, izglītības un sporta iniciatīvām. Augstākā izglītība ir joma, kurā Latvijai un Āfrikas valstīm var izveidoties ļoti ciešas attiecības. Latvijā studējošie afrikāņi augstu vērtē pieejamo studiju maksu, kā arī Latvijas iedzīvotāju izglītības kvalitāti, ātro internetu, dalību NATO un angļu valodas zināšanas. Taču nokļūt Latvijā ir ārkārtīgi sarežģīti – topošajiem studentiem jābrauc uz vienīgo vēstniecību Ēģiptē un nedēļām jāgaida vīza, kuru var pat nepiešķirt.
Kurš izvēlēsies šo ceļu?
Latvija un Āfrikas valstis ir spērušas pirmos soļus ceļā uz tuvināšanos daudzās jomās. Taču potenciāls politikā, ekonomikā, izglītībā un biznesā ir daudz lielāks. Tas, ka Latvija un Āfrikas valstis viena otru pazīst salīdzinoši mazāk nekā citas, vienlaikus ir trūkums un priekšrocība. Relatīvā brīvība no veciem aizvainojumiem vai konfliktiem var palīdzēt atvērt durvis. Lielāks valdības atbalsts esošajiem uzņēmumiem arī bruģētu spēcīgāku ceļu. Latvijai ir daudz iespēju veidot ciešākas attiecības visā kontinentā, taču jautājums par ilgtermiņa apņēmību paliek – īpaši pieaugošo ģeopolitisko izaicinājumu laikā.
- Par autoru: Kaspars Ģērmanis ir pētnieks Ģeopolitisko pētījumu centrā Rīgā.
- Avots: šis raksts Publicēja FPRI
