Uz šosejām, kas ved uz Cecavu, Ogri un citām vietām, kur notiek būvdarbi, tiek izbūvēts arī gājēju celiņš, taču ne gar šoseju A2 – Latvijas galveno autoceļu uz valsts ziemeļaustrumiem.
Ceļu malās ūdens novadīšanai ir uzlikti betona uzbērumi, bet par gājējiem un velosipēdistiem nemaz nerūpējas.
Tas nepiestāv Drapices novada iedzīvotājam Normundam, kurš LTV raidījumā “4.studija” stāstīja, ka starp Siguldu un Pīrskrugu ir daudz apdzīvotu vietu, un, lai nokļūtu un no autobusu pieturām, pa šoseju ir jāiet ar rosību. satiksme.
Kāpēc valsts kapitālsabiedrība Latvijas Valsts ceļi (LVC) šajā posmā neparedzēja gājēju ietvi, kur nu vēl veloceliņu?
“Kad tika izstrādāts projekts A2, tika veikts pētījums par iespēju izbūvēt gājēju un velosipēdistu infrastruktūru – 2-3 cilvēki stundā Anna skaidroja VAS VAS komunikāciju daļas vadītāja Kononova, lai varētu apsvērt šādas infrastruktūras izbūvi, satiksmes apjomam jābūt vismaz 20 cilvēkiem stundā.
Tātad loģika, kas slēpjas aiz lēmuma nebūvēt ietvi, ir tāda, ka stundā tiek fiksēti tikai daži gājēji. Tomēr šķiet pamatoti spekulēt, ka viens no gājēju un velosipēdistu skaita ievērojamā samazināšanās iemesliem ir tas, ka ir pārāk bīstami iet pa lielu šoseju, kurā nav gājēju infrastruktūras.
“Ņemot vērā, ka finansējums valsts autoceļu tīkla uzturēšanai un attīstībai jau daudzus gadus ir bijis nepietiekams, darbi notiek prioritāri, un tas attiecas arī uz gājēju un velosipēdistu infrastruktūru – tie tiek būvēti tur, kur tie visvairāk nepieciešami. , un kur tie atrodas,” sacīja Kononova un kur ir izpildīti citi kritēriji.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
