Luksemburgā bija augstākais IKP uz vienu iedzīvotāju Eiropas Savienībā. Tas izriet no salīdzinoši lielā finanšu institūciju skaita valstī un no tā, ka daudzi cilvēki, kas tur strādā, tur nedzīvo. Otrajā vietā ir Īrija, kurā atrodas arī daudzi ārvalstu starptautiski uzņēmumi, kam seko Dānija un Nīderlande. Bulgārijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemākais Eiropas Savienībā – nepilni 15 tūkstoši eiro. Tas ir divarpus reizes mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā.
| Luksemburga | 118.8 |
|---|---|
| Īrija | 95.3 |
| Dānija | 62.8 |
| Holande | 57.8 |
| Austrija | 52.3 |
| Zviedrija | 52 |
| Beļģija | 49.7 |
| Somija | 49.7 |
| Vācija | 48.8 |
| Francija | 40.8 |
| Eiropas Savienība | 37.6 |
| Malta | 35.4 |
| Itālija | 35.3 |
| Kipra | 32.2 |
| Spānija | 30.3 |
| Slovēnija | 29.8 |
| Čehijas Republika | 28.6 |
| Igaunija | 27.6 |
| Portugāle | 25.7 |
| Lietuva | 25.1 |
| Slovākija | 22.1 |
| Latvija | 21.4 |
| Grieķija | 20.9 |
| Ungārija | 20.5 |
| Polija | 19.8 |
| Horvātija* | 17.4 |
| Rumānija | 17 |
| Bulgārija | 14.6 |
| Avots: CBS, Eurostat | |
| *Dati pirms 2022. gada | |
Nīderlande pēc korekcijas pakāpjas par vienu vietu, lai ņemtu vērā cenu līmeņa atšķirības (pirktspējas paritāte)
Cenu līmeņu atšķirības starp valstīm var būt ievērojamas. Piemēram: Nīderlandē par vienu eiro pērk mazāk preču nekā Bulgārijā. Eurostat koriģē cenu atšķirības, lai labāk salīdzinātu valstu IKP uz vienu iedzīvotāju. Bulgārijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni ceturtā daļa salīdzinājumā ar Nīderlandi. Tomēr pēc cenu atšķirībām Bulgārijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni puse no Nīderlandes IKP uz vienu iedzīvotāju.
Nīderlande pakāpās par vienu vietu uz trešo vietu pēc cenu starpības koriģētā IKP uz vienu iedzīvotāju reitingā. Cenas Nīderlandē ir zemākas nekā Dānijā, kas ļauj Nīderlandei apsteigt Dāniju.
| Luksemburga | 90.2 |
|---|---|
| Īrija | 79.6 |
| Holande | 49.1 |
| Dānija | 48 |
| Austrija | 46.2 |
| Beļģija | 44.4 |
| Zviedrija | 43.9 |
| Vācija | 43.3 |
| Somija | 40.7 |
| Itālija | 39.5 |
| Francija | 38 |
| Eiropas Savienība | 37.6 |
| Malta | 36.7 |
| Kipra | 35.8 |
| Slovēnija | 34.4 |
| Čehijas Republika | 34.2 |
| Spānija | 33.3 |
| Lietuva | 32.6 |
| Portugāle | 31.1 |
| Igaunija | 30.7 |
| Polija | 30 |
| Rumānija | 29.4 |
| Ungārija | 28.7 |
| Slovākija | 27.3 |
| Latvija | 26.6 |
| Horvātija* | 25.8 |
| Grieķija | 25.3 |
| Bulgārija | 24.1 |
| Avots: CBS, Eurostat | |
| *Dati pirms 2022. gada | |
Patēriņa īpatsvars uz vienu iedzīvotāju Nīderlandē ir zem ES vidējā līmeņa
Vēl viens valsts materiālās labklājības mērs ir faktiskais patēriņš uz vienu iedzīvotāju, kas arī tiek koriģēts, ņemot vērā cenu līmeņa atšķirības. To veido mājsaimniecību, mājsaimniecības apkalpojošo bezpeļņas iestāžu patēriņš un valdības individuālais patēriņš. Nīderlandē šī summa veidoja aptuveni 30 tūkstošus eiro; 61 procents no IKP, kas ierindo Nīderlandi ceturtajā vietā Eiropas Savienībā. ES vidējais rādītājs ir 65 procenti no IKP.
Luksemburgā un Īrijā faktiskais patēriņš uz vienu iedzīvotāju kā daļa no IKP bija zems. Valstīs ar daudziem (ārvalstu) uzņēmumiem, visticamāk, būs mazāka faktiskā IKP patēriņa daļa uz vienu iedzīvotāju. Luksemburga 2023. gadā saglabā reitinga pirmo vietu, taču atšķirība no citām valstīm samazinās. Īrija atkrita uz septīto vietu. Ja faktisko patēriņu uz vienu iedzīvotāju koriģē, ņemot vērā cenu līmeņa atšķirības, Austrija ieņem otro vietu ES, bet piektajā vietā pēc IKP uz vienu iedzīvotāju.
| Luksemburga | 39.3 |
|---|---|
| Austrija | 30 |
| Beļģija | 29.8 |
| Holande | 29.8 |
| Dānija | 29.6 |
| Somija | 28.2 |
| Īrija | 28.2 |
| Vācija | 27.7 |
| Zviedrija | 27 |
| Francija | 26.2 |
| Malta | 25.7 |
| Kipra | 25.4 |
| Eiropas Savienība | 24.6 |
| Lietuva | 22.7 |
| Spānija | 22.5 |
| Portugāle | 22.4 |
| Slovēnija | 22.3 |
| Itālija | 21.3 |
| Rumānija | 20.4 |
| Polija | 20.3 |
| Igaunija | 19.9 |
| Grieķija | 19.8 |
| Čehijas Republika | 19.6 |
| Slovākija | 19 |
| Latvija | 18.9 |
| Horvātija* | 18 |
| Ungārija | 16.7 |
| Bulgārija | 16.7 |
| Avots: CBS, Eurostat | |
| *Dati pirms 2022. gada | |
