Četru Latvijas lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad septiņos mēnešos izkrāpti kopumā desmit miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.
Kopumā šā gada pirmajos septiņos mēnešos novērstas 3148 telefonkrāpniecības, aizsargājot 3,3 miljonus eiro, bet veikta 3001 krāpšanas operācija, kā rezultātā izkrāpts 6,1 miljons eiro. Jūlijā bija mazākais telefonu krāpniecību skaits kopš pagājušā gada augusta – 268.
Visveiksmīgāk cilvēkus no viltus investīciju piedāvājumiem aizsargā bankas – kopš gada sākuma ir novērsti 5934 krāpšanas mēģinājumi, aizsargājot 3,7 miljonus eiro. Veiksmīgi veikto investīciju krāpšanas gadījumu skaits sasniedza 1854, kā rezultātā tika notikusi krāpšana 3,1 miljona eiro apmērā.
Saskaņā ar Federālās krāpšanas aģentūras datiem, telefona krāpniecības gadījumu skaits jūlijā salīdzinājumā ar jūniju ir samazinājies par 6%, bet kopš maija tas ir samazinājies par 42%. Kopš gada sākuma bankas spējušas novērst 51% telefonkrāpšanas, 76% investīciju krāpšanas un 56% cita veida krāpšanas.
FNA valdes loceklis Jānis Brazovskis norāda, ka pēdējos mēnešos telefonkrāpniecību skaits ir samazinājies, kas ir pozitīva tendence – cilvēki kļūst arvien modrāki un uztraucas par savu datu drošību. Tomēr iedzīvotājiem, īpaši uzņēmumiem, ir jābūt modriem, jo pastāv liels risks, ka noziedznieki var izkrāpt no privātpersonām lielas naudas summas, ja tās ir gatavas nodot savus privātos datus krāpniekiem.
“Ir svarīgi, lai visas iesaistītās puses turpinātu izglītot sabiedrību un veiktu atbilstošus pasākumus finanšu krāpšanas apkarošanai, savukārt sabiedrība regulāri strādā, lai uzlabotu savu finanšu pratību, t.i., pārzinātu jaunākās noziedznieku izmantotās krāpšanas tehnikas un spētu attiecīgi reaģēt,” uzsvēra Brazovskis.
Federālā pretkorupcijas aģentūra atgādina, ka krāpnieki ļoti prasmīgi melo un bieži uzdodas par baņķieriem, policiju, pasta un valsts amatpersonām,
Zvanot, sūtot īsziņas, sūtot e-pastu un pat izmantojot AI, lai aicinātu nekavējoties rīkoties, sakot, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi un steidzami. Krāpnieki potenciālajam upurim rada trauksmes un baiļu sajūtu, liekot viņiem noticēt, ka, ja viņi tagad nerīkosies, viņi tiks izkrāpti no visas naudas. Ja rodas šaubas, FNA aicina sazināties ar iestādi vai banku, kurā krāpnieks uzdodas par darbinieku, izmantojot tikai oficiālo kontaktinformāciju, vai arī sazināties ar radinieku.
FNA ļoti aicina finanšu vadītājus un grāmatvežus šādiem krāpnieciskiem mēģinājumiem pievērst īpašu uzmanību. Kā norāda FNA biedri, pieaugot sabiedrības informētībai par krāpšanu, lielāka uzmanība tiek pievērsta uzņēmumiem un cilvēkiem, kuri tiešām tikuši apkrāpti.
Jau ziņots, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem pērn kopumā izkrāpti 12,662 miljoni eiro, kas ir par 5,2% vairāk nekā 2022.gadā. Kopumā 2023.gadā tika veikti 7795 krāpšanas gadījumi, kas ir par 45,6% vairāk nekā no 2022.gada. 2022. gads.
Tikmēr 2023. gadā tika novērsti 13 537 krāpšanas gadījumi ar kopējo vērtību 9,218 miljoni eiro.
Swedbank ir lielākā banka Latvijā pēc aktīviem, tai seko SEB banka, banka Citadele un Luminor bankas Latvijas filiāle.
Lasi arī: Nākamā gada budžetā pieejamās finanšu telpas aplēses ir 13 miljoni eiro
