Madlienas muižas īpašnieks Edgars Kukuts šobrīd Facebook meklē jaunu saimnieku, ar norādi “Dod bez maksas” latviešu, angļu un krievu valodās. Līdz šim sludinājumā, kas regulāri parādījās daudzos nekustamo īpašumu portālos, bija norādīta simboliska 1 eiro cena. Īpašums tiek pārdots vismaz astoņus gadus. Madlēnas diecēzes gubernators Gontess Graudics-Petersone tikās ar vairākiem potenciālajiem pircējiem, kuri vērsās pie viņa pēc padoma:
“Runājot ar šiem potenciālajiem pircējiem, konstatēju, ka tas nav īsti viens eiro. Tiek prasīta daudz lielāka summa. Viņš norāda, ka lūdz pārskaitīt daudz lielākas summas uz savu personīgo kontu, no tūkstoša līdz 400 000 eiro par it kā notikušo. darbus un materiālu iegādi, bet viņš norāda uz to, ka līgumā varētu būt 1000 eiro. Varētu teikt, ka tas ir netīrs bizness. Manuprāt, šis sludinājums ir maldinošs un viņš vienkārši nevēlas to pārdot vai ņemt atpakaļ ”.
Latvijas Piļu un muižu asociācijas vadītājs Jannis Lazdāns uzskata, ka Madlienas muižas īpašniekam trūkst zināšanu, kā šos īpašumus pārdot: “Atceros, pirms 7-8 gadiem tur biju pirmo un vienīgo reizi. Mēs atteicāmies pārdot savrupmāju, jo īpašniekam bija… Nekā vēsturiska nav, tikai ārpuse.Iekšā ir nepabeigta eiro reforma.Vecais vēsturiskais materiāls ir pilnībā nopostīts, tā ir kā jauna mājvieta. Profesionālis, kas cenšas darīt to, ko viņš dara. Viņam nav ne sakaru, ne zināšanu, viņš mēģina tirgoties Facebook. Mēs viņu redzam, bet tas ir kā zobu labošana.”
Radio Latvija nevarēja sazināties ar īpašnieku pa sludinājumā norādītajiem tālruņu numuriem.
Kultūras mantojuma aizsardzības iestādes stāsta, ka projekta īpašnieks bija iecerējis Madelēnas muižā izveidot viesu namu. Tad viss tika pamests, un tagad postījumi ir lieli.
Nacionālās kultūras mantojuma padomes inspektore Marita Botnija stāsta, ka pils pēdējo reizi apsekota gada sākumā: “Mēs tobrīd nebijām iekšā, jo interjers vienkārši nebija pieejams un neviens nevarēja mūs ielaist. iekšā. Ir izsisti logi, jumts brūk un lūst, Tas ir skaidrs, un mēs arī viņu atradām, un mēs vērsāmies pie saimnieka, kurš mums paskaidroja, kāpēc viņš nonācis šādā situācijā.”
Administratīvās sankcijas pils īpašniekam vēl nav piemērotas.
“Situāciju, kurā atrodas nepilngadīgie, nevar uzreiz būtiski mainīt, ņemot vērā to, ka ir noteiktas sankcijas pret tā īpašnieku un investoriem, un mums būtībā nav izveidoti mehānismi, kas liktu īpašniekam rīkoties šajā situācijā. “
Radio Latvija neizdevās gūt apstiprinājumu, kāpēc un kādi sodi īpašniekam. Pēc zemesgrāmatā pieejamās informācijas, Madlienas muižu 2007.gada vasarā iegādājās Edgars Kukuts. Izskanējušie personas dati liecina, ka Kukuts ir Latvijas pilsonis.
Neskatoties uz noslēpumainā īpašnieka neveiksmīgajiem mēģinājumiem pārdot savrupmāju, eksperti Madlēnas muižā saskata potenciālu. Kultūras relikviju pētnieks Vitolds Mašnovskis tur ir bijis vairākkārt: “Pirmkārt, tas ir patīkami. Otrkārt, uz katra soļa noteiktā laika posmā nav nevienas muižas, un, protams, ir vērts to glābt. Saglabāšanai ir jābūt īpašniekam. Kungs, kurš arī vēlas to aizsargāt. Latvijas Piļu un apmeklētāju asociācijas prezidents Jānis Lazdāns sacīja, ka pils atrodas skaistā vietā, netālu no Rīgas:
“Ikviens, kam ir idejas, enerģija un nauda, var padarīt šo īpašumu par viesnīcu. Mums Latvijā pietrūkst brīvdienu apartamenti, kā Vācijā. Cilvēki, kuriem valstī nav mājas, dodas prom un kādu laiku paliek šajā mājā. “
Vitolds Mašnovskis lēš, ka tikai 4% no Latvijas 2000 pilīm un pilīm ir labi uzturētas. Saskaņā ar Nacionālās mantojuma padomes datiem šis skaitlis ir par aptuveni 5% lielāks jeb “vairāk nekā 100 pasūtītu un atjaunotu gabalu”.
Muižas pētnieks uzskata, ka bez uz valsti vērstas politikas tuvākajā laikā nekas krasi nemainīsies.
2017. gadā tika uzsākta sakrālā mantojuma finansēšanas programma. Tas ļāvis vairāk nekā 50 baznīcām Latvijā risināt nopietnākās problēmas, lai glābtu ēkas no sabrukšanas. Nav tādas programmas, lai saglabātu trūkumus un trūkumus. Kultūras ministrijas valsts ministra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš sacīja, ka ministrijai neviens to nav prasījis, un, tā kā lielākā daļa no tām ir privātīpašums, tad steidzama nepieciešamība pēc šādas programmas nav bijusi.
Nacionālā mantojuma padome no Kultūras pieminekļu izpētes un glābšanas programmas ar saimniecības apbūvi saistītiem projektiem pēdējo piecu gadu laikā ir piešķīrusi līdzekļus 143 reizes.
Vēstulē Radio Latvija padome atzīst, ka: “Ja kultūras pieminekļu saglabāšanu pavadīs jauns būtisks finansējums, tad, protams, var izskatīt jautājumu par atsevišķas finansēšanas programmas izveidi pilīm un pilīm.”
Tomēr savrupmāju un savrupmāju īpašnieki ir atturēti no idejas.
“Mēs nespēsim nodrošināt visu īpašumu ar publisko finansējumu, tāpēc domāju, ka pašvaldībai varētu būt mērķtiecīgāks un mērķtiecīgāks atbalsts. Ja pašvaldībā ir kādas prioritātes, tās var virzīt, attīstot pašvaldību. šīs savrupmājas,” sacīja Furness muižas attīstības asociācijas prezidente Maija Dzirkala, “es to neuztveru kā nacionālu modeli visu savrupmāju atjaunošanai.”
Latvijas Piļu un apmeklētāju asociācijas vadītājs Jānis Lāzāns ir pārliecināts, ka ir daudz vietu, kur pils tiks uzturēta ar ieejas maksām vai nodokļiem. Šos nodokļus var izmantot.
Madlēnas muižas gadījumā risinājuma pagaidām nav.
“Pils turpmākais liktenis ir neskaidrs, un tas ir liela darba jautājums,” sacīja Nacionālās kultūras mantojuma padomes inspektors Marati Botneta.
Šobrīd Madlienas muiža joprojām ir vietējas nozīmes kultūras piemineklis. Var pieņemt lēmumu par nepilngadīgo svītrošanu no šī saraksta, ja tās autentiskums nokrītas zem 50%. Kopš 1998. gada divas pils ēkas kopumā un 76 atsevišķas ēkas, kas veido pils ēku vai tās daļas, ir izslēgtas no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta.
