Šā gada jūnijā parlaments Baltijas dzelzceļa projekta izpētei izveidoja parlamentāro komisiju, kuras mērķis ir identificēt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus nosakot to par valdības prioritāru jautājumu.
Rail Baltica projekta izmaksas ir pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro no mazāk nekā 6 miljardiem eiro sākotnēji. Projekta sadārdzinājums ir tik milzīgs, ka līdz 2030. gadam paredzēts pabeigt tikai projekta pirmo kārtu – vienas joslas ceļu, nevis divu, ja tāds vispār pastāvēs. Jaunākie sasniegumi paredz, ka maršruts tiks izmantots pa posmiem, pirms savienojums būs pilnībā izbūvēts.
Uz parlamentārās izmeklēšanas komisiju tika uzaicināti Latvijas Bankas un Finanšu disciplīnas kolēģijas pārstāvji. Abas institūcijas savos viedokļos jau iepriekš paudušas bažas par dažādiem ar projektu saistītiem riskiem, piemēram, būvniecības augstajām izmaksām, neskaidrību par ES finansējumu pēc 2027.gada, kā arī nepieciešamību ņemt vērā ievērojamo publiskā finansējuma īpatsvara pieaugumu.
Komitejas locekļi kritizēja Finanšu ministriju par nereaģēšanu uz šiem brīdinājumiem un pauda bažas par valsts spēju segt līgumsaistības pret būvkompānijām.
Savukārt Finanšu ministrija šos pārmetumus noraidīja.
“Mēs noteikti varam lūgt satiksmes ministru spert konkrētus soļus šīs situācijas labošanai, taču Finanšu ministrija nebūs tā, kas to paziņos satiksmes ministram,” sacīja Finanšu ministrijas valsts ministre Baiba Bāni.
Paredzams, ka uz nākamo parlamentārās izmeklēšanas komitejas sēdi aicinās Satiksmes ministrijas augstākās amatpersonas, pēc kuras komiteja sāks iztaujāt politiskās amatpersonas.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Nosūtiet piedāvāto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Nosūtiet piedāvāto labojumu redaktoram
