LTV atsaucās uz Latvijas Dzīves zinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) laboratorijas “Agrihorts” 2023.gada vasarā veikto pētījumu.
Visbiežāk kukaiņu apkarošanas vielu atliekas atrodamas ziedputekšņos un medū. Kopumā trijos medus paraugos konstatēti pesticīdi, kas pārsniedz maksimāli pieļaujamo robežu.
“Kopš 2014. gada esam integrētā augu aizsardzības sistēmā, kas solīja, ka viss būs labāk. Mēs redzam, ka augu aizsardzības līdzekļu daudzums vidē nav samazinājies. “Tam vajadzēja samazināties, bet tas nav mazinājies, jo integrētā sistēma nedarbojas tā, kā sabiedrībai solīts,” sacīja Latvijas Biškopības biedrības valdes loceklis Valters Prospardis.
Pētījuma mērķis ir izpētīt pesticīdu ietekmi uz vidi, ūdens un pārtikas kvalitāti un izpētīt drošu un ilgtspējīgu pesticīdu lietošanu. Šāda veida pētījumus paredzēja pirms trim gadiem pieņemtais rīcības plāns augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai lietošanai. Visām ES dalībvalstīm bija jāizstrādā rīcības plāni. Latvija savā plānā toreiz neapņēmās samazināt pesticīdu lietošanu.
Pētījums tiek veikts jau trešo gadu, un trīs gadu tendences turpinās. Ziedputekšņi un medus paraugi ņemti no dažādām vidēm visā Latvijā – dravās pie lieliem rapšu, pupu un labības laukiem Dobeles, Jelgavas un Talsu novados, kā arī Siguldas novada pagasta Jelgavas pilsētā. Siguldas novada Ugusdugavas pagastā, ar daudziem ilggadīgiem zālājiem.
Latgalē ņemtie paraugi izrādījās vistīrākie.
Tomēr konstatētās pesticīdu atliekas pat ļoti mazos daudzumos neļauj iegūt bioloģiskās ražošanas sertifikātu. Pēdējos gados biškopju skaits ekosistēmā ir samazinājies gandrīz uz pusi – no 500 līdz aptuveni 300. Vācot medu, bites nolido trīs kilometrus un vairāk.
“Situācijā, kad esam praktiski iedarbinājuši intensīvās lauksaimniecības sistēmu visā valstī, bioloģiskā biškopība ievērojami samazinās, un tā turpinās samazināties arī biškopībai. [..] Diemžēl ilgtermiņā mēs to redzam organiski [honey] “Eksports mums izsīks, un no biškopības viedokļa bioloģisko produkciju varēs pārdot par augstāku cenu nekā konvencionālo,” sacīja Prospardis.
Pesticīdu lietošana Latvijā jāuzrauga Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD). Pērn izmeklēti 30 administratīvie pārkāpumi, 2022.gadā – 82, bet aizpērn – 65.
Pēdējo trīs gadu laikā (2021-2023) VAAD inspektori konstatējuši 24 Latvijā neatļautu vielu izmantošanas lauksaimniecībā gadījumus. Taču biežākie pārkāpumi pēdējos trīs gados ir saistīti ar aizsargājamās teritorijas neievērošanu gar ūdenstilpēm (49) un neizmērītu vai neprecīzu pesticīdu lietošanas uzskaiti (32).
Taču Latvijā nav standartizētu un precīzu datu par pesticīdu lietošanu uz konkrētām kultūrām konkrētās platībās. Vienotu sistēmu, ar kuras palīdzību lauksaimniekiem jāievada precīzi dati, plānots ieviest vēl trīs gadu laikā. Tomēr bija daudz iebildumu.
Tāpat nav skaidrs, vai Latvija vēl mainīs savu nostāju un virzīsies uz pesticīdu patēriņa samazināšanu. Zemkopības ministrs Armands Krause (Zaļo un zemnieku savienība), kurš pats ir biškopis, par stingrāku regulējumu neaģitē. “Uzņēmējiem ir jāseko šim Eiropas līmenim, nevis jāvirzās uz priekšu,” saka Krauze.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
