1. Karš varētu ilgt vismaz gadu, bet būtībā tas ir nonācis strupceļā un kara intensitāte samazinās
Seši kara mēneši var būt pagājuši, bet neviens nav pagājis Ukraina Tāpat Krievija nav gatava pārtraukt kaujas, neskatoties uz tās zaudējumiem. Ukraina vēlas atgūt savas okupētās teritorijas, un Krievija vēlas turpināt nodarīt sāpes ne tikai savam pretiniekam, bet ar pilnvaru arī Rietumiem. Kremlis uzskata, ka ziema tam nospēlēs par labu.
Sarunas starp abām pusēm nav notikušas, kopš atklājās pierādījumi par slaktiņiem Bučā, Irpinā un citur Krievijas okupētajās zemēs uz ziemeļiem no Kijevas. Taču kustība kaujas frontēs ir bijusi minimāla kopš Lisičanskas krišanas jūnija beigās. Abas puses cīnās par apgriezieniem un šķiet nogurušas no cīņas.
2. Ukrainai nav efektīvu konvencionālā pretuzbrukuma līdzekļu, savukārt partizānu reidi ir optimistisks veids, kā paātrināt Krievijas sabrukumu.
Ukraina vēlas atgūt Hersonu, kas atrodas uz rietumiem no Dņepras upes, taču augsta līmeņa administrācijas amatpersona privāti atzina, ka “mums nav pietiekami daudz iespēju, lai viņus atgūtu”. Kijeva mainīja savu stratēģiju, lai uzsāktu tāla darbības rādiusa raķešu uzbrukumus un pārdrošus specvienību reidus uz Krievijas bāzēm frontes līniju dziļumos.
Galvenais prezidenta padomnieks Mihailo Podolaks sacīja, ka mērķis ir “radīt haosu Krievijas spēkos”, taču, lai gan tas vājinātu iebrucēju efektivitāti, ir maz ticams, ka iebrucēji sabruks paši un brīvprātīgi atdos Hersonu, piemēram, daži ukraiņi. Amatpersonas cer.
3. Krievija joprojām vēlas virzīties uz priekšu, bet, visticamāk, pievērsīs uzmanību saviem ieguvumiem un Ukrainas teritorijas aneksijai
Krievijai nav jauna uzbrukuma plāna, kā vien izmantot masu artilēriju, iznīcināt pilsētas un virzīties uz priekšu. Tas tiek darīts daļēji tāpēc, ka tas ir efektīvs, un, no otras puses, lai samazinātu zaudējumus, jo saskaņā ar dažām Rietumu aplēsēm līdz šim ir zaudējuši 15 000 mirušo. Tā turpina pieņemt šo stratēģiju ap Bahmutu Donbasā, taču progress ir lēns, daļēji tāpēc, ka tai bija jāpārvieto daži spēki, lai pastiprinātu Hersonu.
Kremlis, iespējams, nesasniedza to, ko cerēja kara sākumā, bet tagad Krievijai pieder plašas Ukrainas teritorijas austrumos un dienvidos, un tā aktīvi runā par Aneksijas referendumi. Tā kā strauji tuvojas aukstāks laiks, viņa, visticamāk, koncentrēsies uz to, lai palielinātu to, kas viņai ir.
4. Ziema izraisīs jaunu bēgļu krīzi un Radiet iespēju tiem, kuri var labāk sagatavoties
Ziema ir vissvarīgākā stratēģiskajā domāšanā abām pusēm. Ukrainu jau tagad satrauc humanitārie jautājumi, jo Doņeckas guberņā un citos frontes rajonos daudzdzīvokļu ēkām nav pieejama gāzes apkure. Kāda humānās palīdzības dienesta amatpersona prognozēja, ka ziemā būs jauns migrācijas vilnis, un Polijas robežu, iespējams, šķērsos pat 2 miljoni cilvēku.
Krievi ziemu redz kā iespēju. Ukraina baidās, ka Krievija mērķētu uz savu elektrotīklu, padarot apkures dilemmu vēl akūtāku, un plašo elektrotīklu var vienkārši slēgt Zaporožžas atomelektrostacija. Maskava arī vēlas paildzināt Rietumu sāpes par enerģijas izmaksām, un tai ir visi stimuli palielināt spiedienu.
Neskatoties uz to, pavasaris var būt laiks atjaunotam uzbrukumam – katrai pusei gribēsies atjaunoties un gatavoties kādai citai cīņu sezonai.
5 Rietumiem ir jāizlemj, vai tās vēlas, lai Ukraina uzvar vai vienkārši turas, un tām ir jāsaskaņo humānā palīdzība ar milzīga vajadzība
Ukraina būtu sakauta bez Rietumu militārās palīdzības. Bet Rietumi nekad nav piegādājuši pietiekami daudz artilērijas vai citus ieročus, piemēram kaujas lidmašīnas, kas ļautu Kijevai atgrūst iebrucējus atpakaļ. Politiķi runā par nepieciešamību piespiest Krieviju pie tās pirmskara robežām, taču viņi nenodrošina pietiekamu aprīkojumu, lai to izdarītu.
Vienlaikus pieaug arī Ukrainas nepieciešamība pēc humānās palīdzības. Piemēram, rekonstrukcijai ne tuvu nav pietiekami daudz naudas – daudzas mājas Kijevas ziemeļaustrumos un ziemeļrietumos joprojām tiek iznīcinātas piecus mēnešus pēc krievu aiziešanas, bieži vien izmisušie iedzīvotāji dzīvo garāžās vai pagaidu ēkās.
IKP bieži ir jādzīvo skolās vai bērnudārzos, kas ir pagaidu dzīvesvietas, kurās cilvēkiem ir grūti izdzīvot ilgāku laiku. Ukrainas budžeta iztrūkums kara dēļ ir 5 miljardi dolāru (4,2 miljardi mārciņu) mēnesī. Palīdzība un rekonstrukcija izmaksās daudzkārt vairāk.
