Latvijas centriski labējais premjerministrs Krišjānis Kariņš pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no amata vēlāk šonedēļ, jo pārējie divi trīs partiju valdošās koalīcijas deputāti atteicās mainīt viņa kabinetu.
Pārējās divas partijas – konservatīvā Nacionālā alianse un centriskā Apvienotā saraksta vēlēšanu apvienība – “traucē darbu labklājības un ekonomikas izaugsmes labā,” Kārensa sacīja vietnē X, kas agrāk bija pazīstama kā Twitter.
Pēc jaunas koalīcijas sarunu kārtas izsludināšanas 56 gadus vecais Kārenss paziņoja, ka plānojis palikt premjerministra amatā, taču abi partneri norādīja, ka tas pārkāpj Latvijas konstitūciju.
Pēc pagājušā gada oktobrī notikušajām vispārējām vēlēšanām trīs partijas decembrī parakstīja vienošanos par koalīcijas valdības izveidi. Viņiem kopā ir 54 vietas Latvijas 100 vietu parlamentā Saimā.
Piektdien Kārenss paziņoja par nodomu izbeigt pašreizējo grupējumu un izveidot jaunu valdības koalīciju pēc tam, kad abas partijas noraidīja viņa priekšlikumus par kabineta maiņu un prioritāšu pārskatīšanu. Latvijas televīzija teica, ka viņš nebūs tās vadītājs.
Latviju un tās Baltijas kaimiņvalstis Igauniju un Lietuvu enerģētikas krīze smagi skāra to atkarības no Krievijas gāzes dēļ pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī.
Trīs valstis pārtrauca dabasgāzes piegādes no Krievijas pēc tās iebrukuma, un šobrīd Latvija galvenokārt paļaujas uz savām gāzes rezervēm un importu no Lietuvas, lai gan pēdējo nedēļu laikā aukstuma apstākļos pārrobežu piegādes ir samazinājušās.
Latvijā šobrīd ir viens no augstākajiem inflācijas rādītājiem Eiropas Savienībā, lai gan pēdējā pusgada laikā tā ir samazinājusies un jūlijā sasniedza 6,4%.
Latvijas televīzija pavēstīja, ka Delavēras štatā Vilmingtonā dzimušais Kārenss lūdzis savai partijai “Jaunā Vienotība” piedāvāt jaunu premjera amata kandidātu un viņš nebūšot nākamās valdības vadītājs.
Viņa piebilda, ka atlūgumu viņš Valsts prezidentam Edgaram Rinkevičam iesniegs ceturtdien.
Nākamās Saeimas vēlēšanas plānots rīkot 2026. gadā.
