Kaminskis atzīmēja bažas par maznodrošināto iedzīvotāju spēju samaksāt rēķinus par enerģiju, un tas var skart arī vidusšķiru. Lai noteiktu ģimeņu maksātspēju, jāskatās uz ģimenes kopējiem ienākumiem. Un LPS vadītājs sacīja, ka šādi dati var būt tikai gadu vēlāk – nākamā gada septembrī.
Mājokļa pabalstu var pieprasīt arī daudz plašākai ģimeņu grupai. Pērn to skaits bija 20 tūkstoši, bet šogad palīdzība bija nepieciešama jau 44 tūkstošiem ģimeņu. Tādējādi pašvaldības nenodarbosies ar ģimeņu atbalstu un būs nepieciešams, lai palīdzības segums augtu no 50% līdz 75%, sacīja Kamenskis.
Tāpat ir bažas par pašvaldību spēju ātri apstrādāt visus palīdzības lūgumus, un gaidāmi sastrēgumi. Kā teikts, par vairākiem apkures veidiem iedzīvotājiem būs jāvēršas pēc valsts palīdzības pašvaldībā, kurai, savukārt, būs jāpārbauda iesniegums un jānosūta piegādātājam.
Tikmēr Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš LTV sacīja, ka ekonomikas norises valstī nevar saukt par visaptverošu ekonomisko krīzi, “jo ir nozares, kas attīstās ļoti labi”.
“Pakalpojumu eksports šogad attīstās lieliski,” sacīja Straouts. Viņš piebilda, ka pašreizējo situāciju varētu saukt par “dzīves līmeņa krīzi”. Viņš sacīja, ka tas būs īslaicīgi, jo situācija beigsies ar zemākām enerģijas cenām. Tā laikā joprojām būs nepieciešama valsts palīdzība.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
