Putina galvenais kritiķis uzvar vēlēšanās Latvijā, liecina sabiedriskās domas aptauja

Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš runā ar medijiem, ierodoties uz Eiropas Savienības samitu Briselē, 2022. gada 23. jūnijā. Latvieši sestdien, 1. oktobrī, balsos vispārējās vēlēšanās, kuras būtiski ietekmējis kaimiņvalsts Krievijas uzbrukums Ukraina, politiskā dezintegrācija lielās krievu etniskās minoritātes vidū Baltijas valstī, kā arī ar ekonomiku saistītie jautājumi, tostarp augstās enerģijas izmaksas. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Kārenca partija Jaunā Vienotība, kas vada pašreizējo četru partiju labēji centrisko minoritāšu koalīciju, visticamāk, kļūs par lielāko balsu ieguvēju, un sagaidāms, ka tā iegūs 13% līdz 20% no 1,5 miljoniem nodoto balsu. Kvalificēts vēlētājs. . . (AP Photo/Olivier Matisse, fails)

Rakstījis Ārons Eglītis | Blumbergs

Latvijas premjerministrs Krišjānis Kārens, skaļš Vladimira Putina kritiķis, izcīnīja izšķirošu uzvaru vispārējās vēlēšanās, vēlētājiem sodot etnisko krievu atbalstīto partiju, liecina sabiedriskās domas aptauja.

Pateicoties atklātajai pretestībai Krievijas iebrukumam Ukrainā, Kārenca partija Jaunā Vienotība sestdien ieguva 22,5% balsu, salīdzinot ar 11,5% topošā partija Apvienotā saraksta, kas ieņēma otro vietu, liecina sabiedriskā radio aptaujas rezultāti.

Aptauja liecina, ka partijai Saskaņa, kas uzvarēja pēdējās trīs vēlēšanās ar daudzu krievu atbalstu, kas veido aptuveni ceturto daļu no 1,9 miljoniem Latvijas iedzīvotāju, pirmo reizi nespēja iegūt pietiekami daudz balsu, lai iekļūtu parlamentā. Pilni rezultāti gaidāmi agrākais svētdien.

“Šis nav viegls laiks valstij,” pēc balsojuma Latvijas televīzijai sacīja Kārensa. “Mēs turējāmies kopā.”

Vēlēšanas iezīmē pieaugošo šķelšanos starp Eiropas Savienību un NATO valstīm.

Latvijā un citās valstīs, kas izrāvās no Maskavas totalitārisma apskāvieniem, kad pagājušajā gadsimtā krita komunisms, dusmas par Krievijas uzbrukumu Ukrainai stiprina atbalstu eiroatlantiskajai solidaritātei.

Tas ir pretstatā tādiem populistiem kā Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans un viņa labējie sabiedrotie Itālijā, kuri ir izmantojuši dusmas par inflāciju un imigrāciju un kurinājuši anti-ES noskaņojumu, lai šogad iegūtu balsis.

“Atbalsts jaunajai vienībai tiešām ir saistīts ar karu Ukrainā un sabiedrības reakciju uz to,” pa tālruni sacīja Latvijas Universitātes profesors Joriss Rozenvalds. Latviešiem “NATO un Eiropas Savienība nozīmē drošību”.

Kārenss, kurš ir arī ASV pilsonis, radikāli pārveidojis savu partiju, kas bija mazākā partija, kas pirms četriem gadiem notikušajās vēlēšanās iekļuvusi parlamentā.

Viņa partijas uzvaras robeža, ko uzrādīja sabiedriskās domas aptaujas, pagājušā mēneša beigās pārsniedza vēlētāju aptaujas cerības. Ja apstiprināsies oficiālajos rezultātos, Karens varētu izveidot vairākuma atbalstītu valdošo koalīciju ar trim citām līdzīgi domājošām partijām. Aptauja liecina, ka parlamentā vietas ieguvušas astoņas politiskās grupas.

Dzimusi Delavērā vecākiem, kuri aizbēga no Latvijas, kad pēc Otrā pasaules kara valsti piespiedu kārtā pievienoja Padomju Savienībai, Kārensa pārcēlās uz Rīgu 1997. gadā pēc doktora grāda valodniecībā Pensilvānijas Universitātē.

Kopš Krievijas prezidenta Vladimira Putina iebrukuma Ukrainā pagājušā gada februārī, Kārensa partija ir viena no skaļākajām sankciju stingrāku aizstāvēm Eiropas Savienībā. Viņš aicināja NATO pastiprināt savu austrumu flangu, tostarp Latvijas robežu ar Krieviju 214 kilometru garumā.