“Es negribēju pieņemt emocionālu lēmumu, bet es nevarēju audzināt savu dēlu šādā valstī,” sacīja Teļičko, kurš martā apmetās kaimiņos Latvijā ar sievu un 3 gadus veco dēlu. Runājiet par mājīgo divstāvu Rīgas tūri, stāvot pie augsta plaukta ar baltu Ziemassvētku vecīša statuju no bērnības – atgādinājumu par to, ko viņš atstājis.
“Karš lika man saprast, ka Krievija nemainīsies,” viņš teica.
Rietumu uzmanība pievērsta miljoniem bēgļu, kas aizbēguši no Ukrainas kopš Krievijas ofensīvas sākuma 24.februārī. Taču Krievija atrodas arī migrācijas viļņa vidū, kas apvērš tās mākslas un žurnālistikas jomas, īpaši tehnoloģiju pasauli.
Krievijas Elektronisko komunikāciju asociācija pagājušajā mēnesī paziņoja Krievijas parlamenta apakšpalātai, ka no valsts ir pametuši 50 000 līdz 70 000 tehnoloģiju darbinieku, un ir sagaidāms, ka nākamā mēneša laikā pametīs vēl 100 000, kas kopā veidos aptuveni 10 procentus no nozares darbaspēka. Ok Russians, jauna bezpeļņas grupa, kas palīdz imigrantiem, izmantoja kaimiņvalstu datu paraugu un sociālo mediju aptaujas, lai aprēķinātu, ka kopš kara sākuma kopumā ir pametuši gandrīz 300 000 krievu.
Daži no aizbraukušajiem ir opozīcijas aktīvisti, mākslinieki un žurnālisti — cilvēki, par kuru aiziešanu prezidents Vladimirs Putins varētu būt apmierināts, sacīja Mitja Aļičkovskis, kura aiziešana varētu mazināt aktīvo opozīciju Krievijā. Taču gandrīz puse no aizbraukušajiem ir cēlušies no tehnoloģijām — ļoti pārejoša un pasaulē pieprasīta darbaspēka, kurā ir daudzi, kas baidās no Krievijas globālās izolācijas, nesenā nelabvēlīgā biznesa klimata un gandrīz pilnīga autoritārisma.
Aļičkovskis sacīja, ka Krievijas valdība ir “patiešām nobijusies un šokēta”. Krievijas premjerministrs ir lūdzis šos vīriešus palikt. Viņš viņiem saka: “Neuztraucieties par aiziešanu no Apple, mēs veidosim paši savu Apple Store. Lūdzu neej. …bet es varu teikt, ka labākie cilvēki tagad dodas prom. … augsti kvalificēti, izglītoti un augsti apmaksāti speciālisti. “
Tūkstošiem krievu, kas aizbrauca, sākotnēji baidoties, ka Putins slēgs Krievijas robežas, pēdējo nedēļu laikā ir atgriezušies. Taču sagaidāms, ka vismaz daži atkal aizbrauks, jo eksperti prognozē jaunu aizbraukšanas vilni tuvāko nedēļu un mēnešu laikā. Globālās migrācijas eksperti un Krievijas iedzīvotāji pašreizējo Krievijas izceļošanu raksturo kā straujāko kopš 1917. gada boļševiku revolūcijas, kad miljoniem intelektuāļu un ekonomikas elites aizbēga no Padomju Savienības rašanās.
“Dažos veidos tas ir pirmais šāda veida gadījums,” sacīja Džeina Batalova, Migrācijas politikas institūta globālās migrācijas eksperte. “Mēs runājam par daudziem cilvēkiem ļoti intensīvā periodā, dažu nedēļu laikā. 1917. gadā Krievija bija pilsoņu kara vidū. Bet tas notiek laikā, kad pašā Krievijā nav kara. ”
Tik daudz talantu aiziešana draud iedragāt virkni Krievijas nozaru, sākot no valsts plašsaziņas līdzekļiem un beidzot ar aviācijas un aviācijas nozari, kas jau ir pakļauta Rietumu sankcijām. Tehnoloģiju ekosistēma un jaunuzņēmumi jau tika iznīcināti, kad valdības iejaukšanās un cenzūra saasinājās.
Izmisīgi cenšoties apturēt paisumu, Krievijas valdība ir pieņēmusi bezprecedenta stimulu paketi, kas IT uzņēmumiem piedāvā nodokļu atvieglojumus un samazinātus noteikumus. Tikmēr IT darbinieki saņēmuši solījumus par subsidētu mājokli, algu palielināšanu un bez ienākuma nodokļa nākamajiem trīs gadiem. Jāatzīmē, ka Putina parakstītais dekrēts arī piešķir IT darbiniekus atbrīvot no iesaukšanas, no kā daudzi Krievijas jaunieši ir centušies izvairīties, bēgot no valsts.
Mihails Mežinskis, kurš vada Londonā bāzētu uzņēmumu Relocode, kas palīdz tehnoloģiju uzņēmumiem pārcelties, sacīja, ka viņa Krievijas klientu skaits kopš kara ir pieaudzis līdz vairāk nekā 200, kas ir 20 reizes vairāk. Lielākie no tiem vēlas pārvietot 1000 darbiniekus. Vairums no tiem strādā no 100 līdz 200 darbiniekiem.
“Mēs nekad neko tādu neesam redzējuši,” viņš teica.
Tehnoloģiju pārvietošana ir saistīta arī ar Rietumu sankcijām un Rietumu uzņēmumu, tostarp IBM, Intel un Microsoft, darbības ierobežošanu vai pārtraukšanu. Arī mazāki Krievijas tehnoloģiju uzņēmumi vai uzņēmumi, kurus vada starptautiski krievi, aiziet. Tikmēr lielākie Krievijas tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, Yandex, ko bieži dēvē par “krievu Google”, ir steigušies paturēt darbiniekus, kas bēg no Krievijas.
Kāda Yandex tuvu stāvoša persona, kas vēlējās palikt anonīma, lai atklātu iekšējās diskusijas, sacīja, ka uzņēmums apsver iespēju izveidot jaunus vai paplašinātus birojus Armēnijā, Gruzijā un Turcijā, kur nesen bija pārcēlušies “daudzi” tā inženieri.
Uzņēmums arī cenšas izdomāt veidus, kā pārvarēt loģistikas izaicinājumus – tostarp pārcelto darbinieku algas, ņemot vērā, ka Rietumu sankcijas lielā mērā ir izgriezušas Krievijas banku kartes no starptautiskās finanšu sistēmas. Martā Yandex ieviesa vienreizēju naudas prēmiju par darbinieku saglabāšanu un sāka saviem darbiniekiem sniegt psiholoģiskas konsultācijas.
“Jautājums ir, vai mēs kā uzņēmums, iespējams, veidojam vietējos birojus, lai atbalstītu inženierus, kuri ir pametuši Krieviju, jo intelektuālā darbaspēka emigrācija ir tik liela problēma?” Persona sacīja: “Krievijas inženieri ir forši, un viņu ienākšana Facebook vai Google nav liela problēma, tāpēc mums ir jākonkurē ar šiem tehnoloģiju uzņēmumiem.”
Intervijas ar loģistikas kompānijām un pašiem tehnoloģiju darbiniekiem liecina, ka viņi ir pārāk pārstāvēti aizplūšanā, jo ir vieni no retajiem darbiniekiem Krievijā, kuri var viegli aizbraukt. Starptautiskais attālinātais darbs, īpaši pandēmijas laikmetā, šajā nozarē jau ir bijis populārs, savukārt ārvalstu pieprasījums pēc viņu prasmēm padara viņus par labiem kandidātiem darba vīzu saņemšanai ārpus Krievijas.
Turklāt daudzi no viņiem ir nesen, jaunāki koledžas absolventi, kuri saskaras ar riskiem, ja viņi paliek.
Maksims Ņemkevičs, lielas Krievijas IT kompānijas produktu vadītājs, kurš martā aizbēga uz Turciju pēc universitātes, kur viņš bija konsultants, lūdza viņam aizpildīt veidlapu ar “prasmēm”, ko viņš varētu piedāvāt militārpersonām.
Tad es domāju, [Putin] Viņš sāks neļaut IT speciālistiem izbraukt no Krievijas, jo daudzi no mums aizbrauc un mēs esam viņiem vajadzīgi. Tas mani pārliecināja, ka ir pienācis laiks doties prom.”
Viņš teica, ka Krievijas tehnoloģiju darbinieki tagad ir “visur” Stambulā. Biroja telpas, restorāni un pagaidu ietves ir piepildītas ar krieviski runājošiem cilvēkiem. Šeit ir daudz krievu.” Viņš sacīja, ka plāno pēc iespējas ilgāk palikt Turcijā un pieteikties absolventu programmām citur Eiropā.
Es baidos, ka Krievija kļūs kā Ziemeļkoreja. Ņemkevičs sacīja, ka nacionālais kurss būs pašizolācija, tas slēgs visas saites ar Rietumu pasauli un būs cieši saistīts ar Ķīnu.”Es nevēlos dzīvot tādā valstī.”
Krievijai jau pirms iebrukuma Ukrainā trūka kvalificētu IT darbinieku. Krievijas Digitālās attīstības ministrija pagājušajā gadā noteica, ka tehnoloģiju darbinieku trūkums valstī ir no 500 000 līdz 1 miljonam, un līdz 2027. gadam tiek prognozēts 2 miljonu iztrūkums.
Un daudzi no aizbraukušajiem krieviem – tāpat kā Telitčenko – apsvēra iespēju emigrēt ilgi pirms iebrukuma. Pēc tam, kad 2019. gadā Maskavā izveidoja platformu lielu tiešsaistes konferenču rīkošanai, viņš 2021. gadā legāli nodibināja jaunu uzņēmumu Latvijā un ieguva uzturēšanās vīzu. Viņa ilgtermiņa plāns bija pārcelties starp Maskavu un Rīgu, taču viņam nebija tūlītēja pārcelšanās plāna.
Tad nāca karš. Viņu satrauca tas, ko viņš raksturoja kā cilvēku bara mentalitāti, kuri neapšaubāmi pieņemtu iekarošanu. Citi, viņš teica, baidījās paust savu iebildumu. Viņš atceras tikšanos ar darbinieku kopējā darba vietā, kuru viņš īrēja Maskavā.
“Es redzēju viņas acīs, ka kaut kas nav kārtībā,” viņš teica. Uz jautājumu, kā viņai klājas, viņa izplūda asarās, atzīstot savas bailes par iebrukumu.
Aizliedzot lidojumus starp Krieviju un Eiropas Savienību, nokļūšana Rīgā nozīmēja vispirms doties uz Sanktpēterburgu, pēc tam 14 stundu braucienu ar autobusu. Tad, tāpat kā daudziem krievu imigrantiem, dzīvokļa īrēšana bija pārbaudījums, daļēji tāpēc, ka Rietumu sankcijas viņam apgrūtināja naudas izņemšanu vai bankas konta atvēršanu.
Viņa māte mājās uztraucās, ka visi Latvijā – bijušajā padomju republikā, kas tagad ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts un kuras valdība ir nelokāmi pret Putinu noskaņota – “ienīdīs krievus”. Tā vietā Teličko sacīja, ka viņš un viņa ģimene atrada siltu uzņemšanu starp cilvēkiem, kuri padomju laikos dzīvoja Maskavas jūgā.
“Latvieši saprot,” viņš teica.
Marie Ilyushina piedalījās šajā ziņojumā.
