CNN
—
krievu valoda Ir ieradies prezidents Vladimirs Putins Ziemeļkoreja Retā vizītē tas norāda uz abu valstu alianses padziļināšanos un Maskavas nepieciešamību iegūt no Phenjanas ieročus, lai turpinātu karu pret Ukrainu.
Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns personīgi uzņēmis Putinu uz lidmašīnas rampas, kad viņš trešdien agrā rītā pēc vietējā laika ieradās Ziemeļkorejas galvaspilsētā Phenjanā, vēsta Krievijas oficiālā aģentūra TASS.
Valsts mediji ziņoja, ka abi vadītāji apstājās un vairākas minūtes entuziastiski runāja viens ar otru, pirms ieradās savā autokolonnā.
Phenjanas ielas bija izrotātas ar Krievijas karogiem un Putina plakātiem pirms viņa pirmās vizītes valstī kopš 2000.gada. Apmeklējums Putinam tas ir rets ārvalstu ceļojums kopš iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, un nozīmīgs brīdis Kimam, kurš kopš COVID-19 pandēmijas savā politiski izolētajā valstī nav uzņēmis citu pasaules līderi.
Ziemeļkoreja rotā ielas ar Putina baneriem
Putina vizīte tiks rūpīgi vērota visā pasaulē, un ir sagaidāms, ka tā stiprinās abu lielvaru plaukstošās partnerattiecības, kuru pamatā ir kopīgs naidīgums pret Rietumiem un ko veicina Maskavas vajadzība pēc munīcijas karam Ukrainā.
Pēc vizītes Ziemeļkorejā Putinam ir paredzēts doties uz Hanoju, lai demonstrētu komunistu pārvaldītās Vjetnamas attiecības ar Krieviju, kas, visticamāk, saniknos ASV.
Viņa palīgs Jurijs Ušakovs pirmdien preses konferencē sacīja, ka Putina brauciens uz Ziemeļkoreju būs notikumiem bagāts. Ušakovs sacīja, ka abi līderi plāno parakstīt jaunu stratēģisko partnerību.
Ušakovs uzstāja, ka vienošanās nav provokatīva vai vērsta pret citām valstīm, bet tā mērķis ir nodrošināt lielāku stabilitāti Ziemeļaustrumāzijā. Viņš sacīja, ka jaunais līgums aizstās 1961., 2000. un 2001. gadā starp Maskavu un Phenjanu parakstītos dokumentus.
Planet Labs un Maxar Technologies satelītattēli liecināja par gatavošanos lielai parādei Phenjanas centrālajā laukumā. Viena no fotogrāfijām bija ar amfiteātri, kas tiek būvēts Kim Il Sunga laukuma austrumu pusē, vietā, kur notiek visi Ziemeļkorejas lielākie šovi. Iepriekšējā fotogrāfijā, kas uzņemta 5.jūnijā, ziemeļkorejieši redzami praktizējam soļojošos formējumus.
ASV Nacionālās drošības pārstāvis Džons Kērbijs pirmdien žurnālistiem sacīja, ka Baidena administrācija nav “raizējusies par pašu braucienu”, taču piebilda: “Mūs uztrauc šo divu valstu attiecību padziļināšanās.”
ASV, Dienvidkoreja un citas valstis ir apsūdzējušas Ziemeļkoreju par ievērojamas militārās palīdzības sniegšanu Krievijas karadarbībai pēdējo mēnešu laikā, savukārt novērotāji pauduši bažas, ka Maskava varētu pārkāpt starptautiskās sankcijas, lai palīdzētu Phenjanai attīstīt savu topošo militāro satelītu programmu. Abas valstis noliedza Ziemeļkorejas ieroču eksportu.
Putina ceļojums ir atbilde uz Kima braucienu pagājušā gada septembrī, kad Ziemeļkorejas līderis ar savu bruņuvilcienu devās uz Krievijas tālajiem austrumiem, un tas ietvēra rūpnīcu, kas ražo kaujas lidmašīnas un raķešu palaišanas iekārtu.
Tas notiek arī tādēļ, ka spriedze Korejas pussalā joprojām ir augsta, pieaugot starptautiskajām bažām par Ziemeļkorejas līdera nodomiem, jo viņš ir pastiprinājis savu kareivīgo toni un atcēlis ieilgušo politiku, kuras mērķis ir mierīga atkalapvienošanās ar Dienvidkoreju.
Dienvidkoreja otrdien raidīja brīdinājuma šāvienus pēc tam, kad Ziemeļkorejas karavīri, kas darbojas demilitarizētajā zonā, kas atdala abas Korejas, īslaicīgi šķērsoja Dienvidkoreju, ziņo Dienvidkorejas Apvienotā štāba priekšnieki, kas ir otrais šāds incidents pēdējo divu nedēļu laikā.
Kims pagājušajā nedēļā uzteica abu valstu “jēgpilnu attiecību un ciešas draudzības” nākotni vēstījumā Putinam Krievijas nacionālajā dienā 12.jūnijā.
“Mūsu cilvēki sniedz pilnīgu atbalstu un solidaritāti veiksmīgajam darbam, ko veic Krievijas armija un cilvēki,” sacīja Kims, vēsta oficiālais laikraksts Rodong Sinmun.
Rakstā tam pašam laikrakstam, kas tika publicēts agrā otrdienas vakarā pēc vietējā laika, Putins pateicās Phenjanai par “nelokāmo atbalstu” Krievijas karam Ukrainā un sacīja, ka abas valstis ir “gatavas stāties pretī Rietumu kolektīvajām ambīcijām”.
Viņš sacīja, ka abas valstis “aktīvi stiprina savu daudzpusīgo partnerību” un “attīstīs alternatīvus tirdzniecības mehānismus un savstarpējus norēķinus, kurus Rietumi nekontrolē, kopīgi iestāsies pret nelikumīgiem vienpusējiem ierobežojumiem un veidos vienlīdzīgu un nedalāmu Eirāzijas drošības arhitektūru”.
Tikšanās notiek tikai dažas dienas pēc G7 attīstīto ekonomiku samita Itālijā, kurā piedalījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis un kurā Rietumu līderi apliecināja pastāvīgu atbalstu Ukrainai un vienojās izmantot peļņu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, lai atbalstītu 50 miljardus dolāru. Aizdevums kara plosītajai valstij.
Tas notiek arī starptautiskā miera samita papēžos, ko nedēļas nogalē atbalstīja Kijeva un kurā piedalījās vairāk nekā 100 valstis un organizācijas un kura mērķis bija gūt atbalstu Zelenska miera vīzijai, kas aicina pilnībā izvest Krievijas spēkus no Ukrainas teritorijas. .
Putins noraidīja šos centienus dienu pirms sanāksmes, piedāvājot savus miera nosacījumus, tostarp Ukrainas spēku izvešanu no četriem daļēji okupētiem reģioniem un Kijevai atsaukt savu pieteikumu pievienoties NATO, un Ukraina un tās sabiedrotie uzskata šo pozīciju par neveiksmīgu.
Putina vizīte Ziemeļkorejā tiek plaši uzskatīta par iespēju viņam censties nostiprināt Kima atbalstu viņa karam – mērķim, kas var kļūt arvien aktuālāks, līdz ar ilgstoši aizkavētās ASV militārās palīdzības ierašanos Ukrainai.
Pagājušajā mēnesī ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins sacīja ASV likumdevējiem, ka Ziemeļkorejas munīcijas un raķešu, kā arī Irānas bezpilota lidaparātu nodrošināšana ļāva Krievijas spēkiem “atkal piecelties uz kājām”.
Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija šā gada sākumā paziņoja, ka no augusta līdz februārim Phenjana uz Krieviju ir nosūtījusi aptuveni 6700 konteineru, kuros var ievietot vairāk nekā 3 miljonus 152 mm artilērijas šāviņu vai vairāk nekā 500 000 patronu 122 mm daudzkalibra raķešu palaišanas .
Gan Maskava, gan Phenjana ir noliegusi šādu ieroču nodošanu, bet augsta Ziemeļkorejas amatpersona pagājušajā mēnesī šādus apgalvojumus nodēvēja par “absurdu paradoksu”.
Vaicāts par bažām, ka Krievija apsver iespēju nodot sensitīvās tehnoloģijas Phenjanai apmaiņā pret šīm precēm, Kremļa pārstāvis pagājušajā nedēļā sacīja, ka abu valstu “divpusējo attiecību attīstības potenciāls” ir “dziļš” un “nekam nevajadzētu radīt bažas”. Nevienam nevajadzētu un nevar to apstrīdēt.”
Putins pēdējā vizīte Ziemeļkorejā bija 2000.gadā, kad viņš bija pirmais Krievijas prezidenta amatā, kur viņš tikās ar Kima priekšteci un viņa mirušo tēvu Kimu Čeniru.
Tagad viņa ceļojums uz Ziemeļkoreju un pēc tam uz Vjetnamu notiek, jo Krievijas līderis, šķiet, vēlas atjaunot sevi pasaules arēnā, pēc viņa plaši nosodītā iebrukuma Ukrainā, piesaistot līdzīgi domājošus partnerus, izkliedējot izolētības tēlu. .
Pagājušajā mēnesī Putins valsts vizītē ieradās Pekinā, kur viņš un Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins atkārtoti uzsvēra savu kopīgo pretestību tam, ko viņi uzskata par ASV vadītu globālo kārtību.
Pagājušajā nedēļā Maskava uzņēma tādu valstu ārlietu ministrus kā Ķīna, Irāna, Dienvidāfrika un Brazīlija BRICS grupas sanāksmē, kurā ietilpst lielākās jaunattīstības valstis.
ASV Nacionālās drošības pārstāvis Džons Kērbijs pirmdien Putina pēdējo vizīti raksturoja kā “šarmu uzbrukumu” pēc līdera pārvēlēšanas. Putins šogad uzvarēja savā piektajā termiņā konkursā bez reālas pretestības.
Putina solis stiprināt saites ar Ziemeļkoreju bija svētīgs Kimam, kurš joprojām ir brīvs no gadiem ilgajām starptautiskajām sankcijām saistībā ar viņa nelikumīgo kodolieroču programmu.
ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalsts līdera vizīte sniegs signālu Kima vietējai auditorijai par viņa globālo ietekmi un iespēju pieprasīt tik ļoti nepieciešamo ekonomisko un tehnoloģisko atbalstu no Maskavas.
Krievija jau iepriekš ir atbalstījusi starptautiskās sankcijas un ANO atbalstīto izmeklēšanu par Ziemeļkorejas nelegālo ieroču programmu, kas ietver tāla darbības rādiusa starpkontinentālo ballistisko raķešu izmēģinājumus, kas teorētiski varētu sasniegt ASV cietzemi.
Taču šķiet, ka Krievijas pieaugošā atkarība no Ziemeļkorejas un pieaugošā nesaskaņa ar Rietumiem ir mainījusi šo dinamiku. Martā Maskava uzlika veto ANO rezolūcijai atjaunot neatkarīgu uzraudzību pār Ziemeļkorejas Drošības padomes noteikto sankciju pārkāpumiem.
(Papildu ziņojumi no Michael Mitsanas, Katarina Krebs, Maria Knight, Yeonjung Seo, Betsy Cline un Paul B. Murphy)
