Krievijas prezidents Krievijas prezidents Vladimirs Putins Viņš godināja caru Pēteri Lielo viņa dzimšanas 350. gadadienā, salīdzinot to, ko viņš raksturoja kā abu vēsturisko misiju atjaunot krievu zemes.
Pēteris Lielais Ziemeļu karā cīnījās 21 gadu. Acīmredzot viņš karoja ar Zviedriju, kaut ko no viņiem atņēma. Un viņš viņiem neko nepaņēma [what was Russia’s]Putins ceturtdien sacīja pēc caram veltītās izstādes apmeklējuma.
Televīzijas komentāros viņa kara 106. dienā UkrainaSalīdziniet Pētera kampaņu ar pašreizējām Krievijas militārajām darbībām.
“Acīmredzot mūsu pienākums bija atgriezties [what is Russia’s] un stiprināt [the country]. Un, ja mēs balstīsimies uz to, ka šīs pamatvērtības veido mūsu pastāvēšanas pamatu, tad mums noteikti izdosies atrisināt mūsu priekšā esošos uzdevumus. ”
Putins, kuram tagad ir 23. pie varas, vairākkārt ir centies attaisnot Krievijas rīcību Ukrainā, kur viņa spēki ir iznīcinājuši pilsētas, nogalinājuši tūkstošiem cilvēku un piespieduši miljoniem cilvēku bēgt, izvirzot vēsturisku uzskatu, ka Ukrainai nav īsta pilsoņa. Valsts identitāte vai tradīcija.
Pēteris Lielais, autoritārs modernizētājs, kuru apbrīnoja gan liberālie, gan konservatīvie krievi, valdīja 43 gadus un deva savu vārdu jaunajai galvaspilsētai Sanktpēterburgai – Putina dzimtajai pilsētai -, kuru viņš lika būvēt uz zemes, ko viņš iekaroja no Zviedrijas.
Tas bija projekts, kas maksāja dzīvību desmitiem tūkstošu dzimtcilvēku, kuri tika iesaukti kā piespiedu strādnieki, lai Baltijas piekrastes purvos celtu “Pētera logu uz Eiropu”.
Pirms Putina apmeklējuma izstādē valsts televīzija pārraidīja dokumentālo filmu, kurā slavēts Pēteris Lielais kā stingrs militārais līderis, dramatiski paplašinot Krievijas teritoriju uz Zviedrijas un Osmaņu impērijas rēķina ar viņa uzbūvēto modernizēto armiju un floti.
Pēdējos gados Putina interese par Krievijas vēsturi ir vairāk pamanāma viņa publiskajās uzstāšanās.
2020. gada aprīlī, kad Krievija uzsāka savu pirmo bloķēšanu koronavīrusa dēļ, viņš dažos ceturkšņos sarauca uzacis, salīdzinot epidēmiju ar 9. gadsimta turku nomadu iebrukumiem viduslaiku Krievijā, televīzijas uzrunas laikā tautai.
2021. gada jūlijā Kremlis publicēja 7000 vārdu garu Putina rakstu “Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību”, kurā viņš teica, ka Krievija un Ukraina ir viena mākslīgi sadalīta nācija. Tas lika pamatus viņa izvietošanai Ukrainā februārī.
Maskava mēģinājusi attaisnot savu karu Ukrainā, sakot, ka tā sūta karaspēku pāri robežai, lai atbruņotu un “diskreditētu” savu kaimiņu, šim apgalvojumam nav nekāda pamata.
Pirms sākt to, ko Krievija sauc par savu “īpašo militāro operāciju”, Putins vainoja Padomju Savienības dibinātāju Vladimiru Ļeņinu par Ukrainas izveidošanu, pēc Putina teiktā, Krievijas vēsturiskās teritorijas un par sēklu iespējamo sabrukumu. Padomju Savienības.
Turpretim Krievijas līderis uzslavēja Josifu Staļinu par “ļoti centralizētas un pilnībā vienotas valsts izveidošanu”, pat atzīstot padomju diktatora “totalitāro” represiju rekordu.
Putinam ir slavējama vēsture ar līderiem, kuriem ir līdzīgi viņa konservatīvie uzskati, tostarp caram Aleksandram III un bijušajam revolucionārajam premjerministram Pjotram Stoļipinam, kuri abi ir uzcēluši pieminekļus sev par godu visā valstī.
Tikmēr līderu, kas tiek uzskatīti par spēcīgas un vienotas Krievijas valsts antitēzi, tostarp Ļeņinu un Ņikitu Hruščovu, viņu ieguldījums ir noniecināts.
“Putins mīl līderus, kurus viņš uzskata par spēcīgiem un ietekmīgiem vadītājiem,” sacīja Andrejs Koļesņikovs, Kārnegi Starptautiskā miera fonda vecākais līdzstrādnieks.
“Viņš vēlas, lai viņu uztvertu kā Pēteri [the Great]Noteicošs stils, lai gan viņš ieies vēsturē kā nežēlīgs valdnieks, piemēram, Ivans Bargais.
