Mājsaimniecību īpatsvars ar interneta pieslēgumu Latvijā 2022. gadā bija 91,4%.
Salīdzinot ar 2021. gadu, mājas interneta pieejamība pieauga par 0,3 procentpunktiem. Internets visvairāk pieejams Rīgā un Korzemā – attiecīgi 93,6% un 93,3% mājsaimniecību, kam seko Bierga – 92,4%, Vidzim – 91%, un Zymgal – 89,5%.
Latgales reģionā šis rādītājs samazinājās – 84,8%. Internets pieejams 92,8% pilsētu mājsaimniecību (gada laikā, pieaugums par 0,6 procentpunktiem), bet 88% lauku mājsaimniecībās (par 1,2 procentpunktiem samazinājums).
Tāpat internets visvairāk pieejams ģimenēs ar bērniem – 99,2%, savukārt ģimenēs bez bērniem – 90,1%.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējo aptauju par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanu mājokļos.
2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, parasto interneta lietotāju (kuri internetu lieto vismaz reizi nedēļā) īpatsvars palielinājās par 0,3 procentpunktiem, sasniedzot 90%. Lielākais parasto interneta lietotāju īpatsvars ir starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību (97,6%), savukārt starp iedzīvotājiem ar vidējo izglītību – 87,4%, bet starp iedzīvotājiem ar pamatizglītību – 78,6%.
Procentuāli lielākais regulāro interneta lietotāju skaits atrodas Rīgā (92,1%) un Bergā (91,8%). Zemgalē un Kurzemē tie ir vienādi, attiecīgi 89,9% un 89,6%, Vidzemē – 87,9%, bet Latgalē – 83,7%. Pilsētnieki internetu lieto biežāk (91,3%) nekā pilsētu iedzīvotāji (87,1%).
Vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem internetu regulāri lieto 99,6% jauniešu, vecumā no 25 līdz 54 gadiem – 96,8%, bet vecumā no 55 līdz 74 gadiem – 75,9% iedzīvotāju.
Iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Populārākās no tām, tāpat kā iepriekšējos gados, ir internetbanka un e-pastu sūtīšana/saņemšana, ko izmanto 82,1% un 78% iedzīvotāju, bet ziņu sūtīšanu īsziņu aplikācijās izmanto 77,6% iedzīvotāju. Sievietes tiešsaistē meklē ar veselību saistītas tēmas biežāk nekā vīrieši (attiecīgi 51,1% un 32,8%), taču biežāk nekā sievietes tiešsaistes spēles spēlē vai lejupielādē vīrieši (attiecīgi 20,2% un 12,1%) (14,1% un 6% attiecīgi)).
Lielākās atšķirības starp pilsētu un lauku iedzīvotājiem parādās datos par video skatīšanos koplietošanas vietnēs un piekļuvi personīgajai medicīniskajai informācijai. 66,6% pilsētu iedzīvotāju un 54% lauku iedzīvotāju skatās video koplietošanas vietnēs, bet, lai piekļūtu personīgajai medicīniskajai informācijai tiešsaistē, to izmanto 41,5% pilsētnieku un 29,6% lauku iedzīvotāju.
Atšķirības vērojamas arī sadalījumā pēc izglītības līmeņa – cilvēki ar augstāko izglītību biežāk piekļūst personīgajai medicīniskajai informācijai tiešsaistē (57,2%), biežāk izmanto e-pastu (94,1%) un tiešsaistē meklē ar veselību saistītas tēmas (58,7%). %), savukārt cilvēki ar pamatizglītību to dara biežāk – attiecīgi 18,9%, 59,5%, 24,5%.
Interneta lietošana atšķiras arī dažādās iedzīvotāju vecuma grupās. 16-24 gadus vecu jauniešu iecienītākās aktivitātes ir dalība sociālajos tīklos (94,7%), ziņu sūtīšana īsziņu aplikācijās (94%), kā arī internetbanka (91,8%). Visizplatītākās aktivitātes senioriem vecumā no 65 līdz 74 gadiem ir internetbanka (51,3%), tiešsaistes ziņu vietņu/avīžu/žurnālu lasīšana (48,5%) un ziņojumu sūtīšana īsziņu lietotnēs (42,2%). Lielākās atšķirības starp jauniešiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem parādās datos par mūzikas klausīšanos tiešsaistē – 79,1% jauniešu norādīja, ka nodarbojas ar šādu darbību, savukārt šo iedzīvotāju īpatsvars gados vecāku cilvēku grupā ir 12,7%.
2022. gada aptaujā jautājumus par saziņu vai mijiedarbību ar valsts iestādēm tiešsaistē papildināja privātpersonas. 48,6% iedzīvotāju norādīja, ka viņiem bija pieejama informācija, ko tajos glabā valsts iestādes (piemēram, fizisko personu reģistrā www.latvija.lv, www.e-veseliba.lv), 32,3% iedzīvotāju veidlapas lejupielādēja vai drukā no valsts iestāžu mājaslapām vai lietojumprogrammām, 25,7% savukārt pieprasīja valsts iestādēm izziņas vai oficiālus dokumentus.
Vairāk nekā puse iedzīvotāju (52,2%) norādīja, ka nodokļu deklarāciju iesniedz paši, bet 16,2% saņēmuši palīdzību no kāda cita.
Iedzīvotāju īpatsvars, kas preces vai pakalpojumus iegādājās internetā, saglabājās iepriekšējā gada līmenī. Ja 2021.gadā šo iedzīvotāju īpatsvars bija 61,6%, tad 2022.gadā tas bija 61,7% (pieaugums par 0,1 procentpunktu).
Lielākā daļa iedzīvotāju internetu izmantoja, lai iegādātos apģērbu, apavus un aksesuārus (56,3%), pārtikas piegādi no restorāniem vai citām ēdināšanas iestādēm (25,2%), elektroiekārtas vai sadzīves tehniku (23,6%), kosmētiku un skaistumkopšanas preces (20%). ).
Sievietes vairāk nekā vīrieši iegādājās apģērbu, apavus un aksesuārus (attiecīgi 69,7% un 39,3%) un kosmētiku un skaistumkopšanas produktus (attiecīgi 29,4% un 8%), savukārt vīrieši vairāk nekā sievietes (33,6%) iegādājās elektroierīces vai sadzīves tehniku. un 15,7% attiecīgi.) un datori, planšetdatori vai mobilie tālruņi un to piederumi (attiecīgi 25,1% un 10,5%).
Gan jaunieši (16-24 gadi), gan vecāka gadagājuma cilvēki (65-74 gadi) vairāk nekā citi izmantoja internetu apģērbu, apavu vai aksesuāru iegādei (attiecīgi 65,2% un 26,9%), kas savukārt ierindojas otrajā vietā visbiežāk jaunieši (33,2%) pārtiku piegādāja no restorāniem vai citām ēdināšanas iestādēm, savukārt vecāka gadagājuma cilvēkiem – mēbeles, mājas piederumus vai dārza preces (25,2%).
Aptaujā jau otro reizi tika iekļauti šī gada jautājumi par lietiskā interneta lietošanu. Tādējādi to iedzīvotāju īpatsvars, kuri izmanto internetam pieslēgtus termostatus, enerģijas skaitītājus vai citas enerģijas regulēšanas ierīces, pieauga no 3,4% 2020. gadā līdz 4,7% 2022. gadā. Internets pieauga no 4,3% līdz 5,4%.
Straujāk (par 5,2 procentpunktiem) pieauga internetam pieslēgtas sadzīves tehnikas, piemēram, robotizēto putekļsūcēju, ledusskapju, plīšu izmantošana – 2020.gadā šādas ierīces izmantoja 3,4% iedzīvotāju, bet 2022.gadā – 8,6% iedzīvotāju.
2022. gada aptaujā pirmo reizi tika iekļauti jautājumi par IKT ilgtspējīgu izmantošanu, tas ir, par iedzīvotāju uzvedību, nomainot novecojušas IKT ierīces. Rezultāti liecina, ka 71,4% iedzīvotāju joprojām glabā vecos mobilos tālruņus vai viedtālruņus, 50,9% – portatīvos datorus vai planšetdatorus, bet 27,1% iedzīvotāju – stacionāros (stacionāros) datorus. Turpretim 16% pārdeva mobilos tālruņus vai viedtālruņus, 10,6% – galddatorus, bet 11,6% – portatīvos datorus vai planšetdatorus. 6,4% mobilo tālruņu vai viedtālruņu tika nogādāti e-atkritumu savākšanas vai pārstrādes punktā, savukārt 2% tika izmesti sadzīves atkritumos, portatīvajos datoros vai planšetdatoros – attiecīgi 4,5% un 1,2%, bet galddatoros – 5,9% un 2,2%. %, Taisni.
Iegādājoties mobilos tālruņus, viedtālruņus, planšetdatorus, portatīvos vai stacionāros datorus, iedzīvotāji kā svarīgākās īpašības min šo ierīču cenu (67,2%) un cietā diska īpašības (57,3%). Energoefektivitāti kā būtisku priekšrocību minējuši 20,3% iedzīvotāju, savukārt 20% norādīja, ka viņiem ir svarīgs ierīces videi draudzīgs dizains (piem., vai prece ir izturīga, vai to var uzlabot un remontēt, vai tai nepieciešams remonts • Tiek izmantots maz materiālu un materiālu, videi draudzīgu ierīču iepakojums utt.).
Ikgadējā aptauja par IKT lietošanu mājās tika veikta 2022. gada pirmajā pusē ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Projekta mērķis ir iegūt kvalitatīvu un starptautiski salīdzināmu statistikas informāciju par IKT izmantošanu, un tajā piedalījās 5815 personas.
