Tā kā Ukrainā un Krievijā gaidāma barga ziema, kas agresīvi vēršas pret civilo infrastruktūru, piemēram, elektrostacijām un siltumapgādes stacijām, bēgļu plūsma varētu palielināties. Pašlaik atbalsta centrā Rīgā ierodas stabila civiliedzīvotāju plūsma – katru dienu jauni tiek reģistrēti ap 30 civiliedzīvotāju. Rīgas dome gan prognozē, ka šī plūsma tuvākajā laikā varētu būtiski pieaugt.
Langs sacīja, ka lielākais izaicinājums Rīgā ukraiņu bēgļiem ir izmitināšana. “Tiešām, mūsu kapacitāte ir izsmelta. Un, ja šis pieplūdums palielināsies, mums, iespējams, būs jāsasauc Civilās aizsardzības komitejas sēde, kurā mums būs jādomā par citiem pašvaldības rīcībā esošajiem objektiem. Tās ir skolas, ģimnāzijas vai kāds cits objekts, kas nepieciešamības gadījumā, ja šī plūsma ievērojami palielināsies, var izmitināt Ukrainas civiliedzīvotājus.
Valsts atbalsta ziņā Rīgas dome gaida skaidru rīcības plānu. “Mēs zinām, ka Iekšlietu ministrija strādā pie sistēmas, kā šo jautājumu risināt pēc šā gada 31.decembra. Taču Rīga no savas puses, protams, sniegs atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kamēr vien tas būs,” sacīja Langs. .
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā februārī ukraiņu civiliedzīvotāju straumes devās uz Eiropu, tostarp uz Latviju. Gandrīz deviņus mēnešus pēc kara sākuma bēgļu pieplūdums ir bijis stabils samazinājies Taču paredzams, ka bēgļu plūsma atsāksies, jo apstākļi Ukrainā civiliedzīvotājiem kļūst skarbi.
Latvijā atbalsts bēgļiem no Ukrainas paredzēts līdz 2022.gada beigām.Lai atbalsts varētu turpināties, nepieciešami grozījumi likumā, un finansējums jāparedz nākamā gada budžetā.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
