Jūsu atbalsts palīdz mums pastāstīt stāstu
Savā ziņojumā par sieviešu reproduktīvajām tiesībām esmu atzīmējis neatkarīgas žurnālistikas būtisko lomu brīvību aizsardzībā un sabiedrības informēšanā.
Jūsu atbalsts ļauj mums saglabāt šīs svarīgās problēmas uzmanības centrā. Bez jūsu palīdzības mēs nevarēsim cīnīties par patiesību un taisnību.
Katrs ieguldījums nodrošina, ka varam turpināt ziņot par stāstiem, kas ietekmē cilvēku dzīvi
Kellija Raismana
Amerikāņu ziņu korespondents
uzLatvija var aizņemt lielu zemes platību, taču ar 1,7 miljoniem iedzīvotāju pietiek nelielai Londonas teritorijai, un ceļš uz neatkarību ir bijis garš un grūts. Tā pārcieta zviedru, poļu un krievu varas gadsimtus, un, atnākot boļševiku revolūcijai, jaunā Latvijas valsts bija ierauta pilsoniskā konfliktā, kas beidzās ar diktatūru. Tas turpinājās līdz valsts pārvērtās par kaujas lauku tās organizētās brutalitātes dēļ, kas prasīja 200 000 Latvijas pilsoņu, tostarp 75 000 Latvijas ebreju, dzīvības.
Šodien Latvija cenšas prezentēt jaunu tēlu. 2014. gadā tās galvaspilsēta Rīga, kuras vēsturiskajā rajonā ir eleganta zviedru noskaņa, bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, un tajā notika Eiropas Kino balvas pasniegšanas ceremonija. Taču mūzika, kas latvisko garu uzturējusi visos grūtajos laikos, ir jaunā tēla balsts. Latvijas likumi katram pilsonim garantē tiesības uz muzikālo izglītību, un visi dzied: pašreizējais kultūras ministrs Noriss Pontulis ir tenors, kurš savulaik strādājis par estrādes dziedātāju. Pagājušajā izlaidumā reizi piecos gados rīkotie Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki pulcēja 40 000 dalībnieku un pusmiljonu skatītāju.
Un tā kā katrai sevi cienošai galvaspilsētai ir savs mūzikas festivāls, tad arī Rīga tagad ir ieguvusi savu. Tieši tāpēc mani piesaistīja piejūras kūrorts Jūrmala, kur vairākas nedēļas nogales norisinās Rīgas Jūrmalas mūzikas festivāls. Uz zvaigžņu sastāvu nevarēja cerēt: no vienas puses, muzikālie līderi Zubins Mehta, Džanandrea Noseda, Mihails Pļetņevs un Māris Jansons (dzimis Rīgā), no otras puses, vijolnieks Vadims Repins, čellists Miša Maiskis, un basģitārists Milošs, un pianisti Juja Vanga un Jans Lisicki.
Un, ja jūs domājat, kā šāda talantu plejāde tika aizvilināta uz tik pieticīgu vietu, viss kļūst skaidrs, kad saprotat, ka mākslinieciskais vadītājs ir Martins Engstrēms, kura iepriekšējais darbs bija Deutsche Grammophon mākslinieciskais vadītājs un Verbjē festivāla dibinātājs. augstajos Šveices Alpos, deva viņam līniju Hot for all the great musicians in the world.
Viņa paša skaidrojums tam, kāpēc viņš izveidoja Verbjē festivālu, bija tas, ka viņš vēlējās sarīkot koncertu skaistā vidē ar mūziku kā savienojošo faktoru. Mākslinieki kļuva atkarīgi, gadu no gada atgriežoties, un arī apmeklētāji, kuri tagad jūtas kā festivāla īpašnieki. Engestrēms 1978. gadā pavadīja medusmēnesi Rīgā, un, kad pie viņa durvīm pieklauvēja Latvijas labdarības organizācija BMS (tagad saukta par Rīgas Jūrmalas mūzikas festivāla fondu), viņš juta, ka nevar atteikties no izaicinājuma. Viņi vēlējās izveidot festivālu, kas piesaistītu tūristus un jaunos mūzikas talantus no visas Baltijas, un tieši tā ir tā specialitāte. Ar Verbjē palīdzību viņš atklāja, ka, ja ir divas lietas, kas ir neatvairāmi pievilcīgas, tās ir zvaigznes un jaunība. Viņš man teica: “Kas ir jauns, tas ir tas, ko es šeit attīstīšu.”
Turklāt viņš vēlas gūt labumu no tā, ko viņš uzskata par pieaugošu tendenci ceļojošo mūzikas fanu vidū. “Arvien vairāk cilvēku ceļo, lai klausītos mūziku – ne tikai bagātie un pensionāri, bet arī cilvēki, kas pārvalda savu laiku, kas mūsdienās ir galvenais, kur mēs atrodam laiku, lai darītu to, ko vēlamies ir stimuls kaut kur doties un uz dažām dienām apmesties. Viņi varētu teikt: “Nu, iesim un klausīsimies Londonas simfonisko orķestri vai Izraēlas filharmonisko orķestri. Brīvdienu pavadīšanas veids nav mainījies kā daļa no laiks vasarā, bet tikpat daudz īsu pārtraukumu. Tāpēc festivāls notiek vairākās nedēļas nogalēs, nevis nedēļas vienlaikus.
Lielu daļu nedēļas nogales pavadu pludmalē, 15 km garā tīri balto smilšu joslā, kur krievu ģimenes klusi staigā apkārt kā vēsturisku filmu varoņi. Taču abās zālēs notiekošie notikumi – padomju kultūras produkti tās civilizētākajā formā – mani neatvairāmi piesaista mūzikai.
Patiešām, prezentācija ir visaugstākajā līmenī. Savas meitas Lilijas (kuras pusbrālis Maksims spēlē klavieres) pavadījumā harizmātiskais Miša Maiskis sniedz skaistu priekšnesumu, kam seko reta Sentsansa čella koncerta atskaņošana; Maltas tenors Džozefs Kalleja pēkšņi nonāk kritiskā veselības stāvoklī, un aizkustinošā Rahmaņinova dziesmu programmā uzstājas krievu soprāns Olga Beritjatko. Britu pianista Simona Leibera atbalstīts vācu baritons Bendžamins Ābels – jaunā zvaigzne uz mūzikas skatuves – pārvērš savu vācu un britu komponistu dziesmu programmu meditācijā par jēdzienu “mājas” – netulkojams vācu vārds, kas apzīmē “mājas”. ” tās plašākajā nozīmē.
Taču nedēļas nogales spilgtākais notikums bija Melnkalnes ģitārista Miloša koncerts, kura muzikālā meistarība ir nepārspējama. Saistībā ar šo koncertu viņš paskaidroja, ka izvēlējies Pola Saimona nosaukumu “The Sound of Silence” par nosaukumu kompaktdiskam, ko viņš septembrī izdos izdevniecībā Deutsche Grammophone. Kā viņš man teica pēc tam, šis nosaukums sniedza nozīmju pasauli gan viņam, gan viņa auditorijai.
Izbaudiet neierobežotu piekļuvi 70 miljoniem dziesmu un aplādes bez reklāmām ar Amazon Music
Reģistrējieties tagad, lai iegūtu bezmaksas 30 dienu izmēģinājuma versiju
Izbaudiet neierobežotu piekļuvi 70 miljoniem dziesmu un aplādes bez reklāmām ar Amazon Music
Reģistrējieties tagad, lai iegūtu bezmaksas 30 dienu izmēģinājuma versiju
Viņš saka, ka jaunais albums nav tikai ceļojums uz dažādām mūzikas pasaules vietām. “Tā ir arī ļoti personiska relikvija, kas man nozīmēja ļoti daudz laikā, kad es atveseļojos no savainojuma.” Aprakstot šo savainojumu un tā sekas, viņš izvēlas vārdus ar tādu pašu rūpību, kādu viņš spēlē. “Es spēlēju daudzos koncertos, un man sāka sāpēt rokas, un es nezināju, kas tas ir.” RSI? “Jā, tā tas sākās, bet pēc tam es pilnībā zaudēju spēju spēlēt vai aizpogāt kreklu vai iztīrīt zobus daudz ārstu un apmeklēja daudzus speciālistus, un daži no viņiem man noteica diagnozi.”
“Bet, lai arī man tas bija ļoti grūts periods profesionāli, tas bija arī ļoti radošs periods, jo atradu dažādus veidus, kā radīt. Es atvēros dažādām mākslas formām ārpus manas darbības jomas.” Sākotnēji viņš mēģināja pārvarēt problēmu, uzskatot, ka smags darbs to atrisinās. “Bet brīdī, kad es pārtraucu to darīt un pieņēmu, ka manā dzīvē kaut kas ir jāmaina, tas bija brīdis, kad es uzzināju, kas es esmu un kādu mūziku vēlos radīt.”
Gatavojot savu jauno albumu, viņš jutās kā bērns konfekšu veikalā. “Es devu sev brīvību izvēlēties no daudziem dažādiem mūzikas veidiem un sadarboties ar izplatītājiem, kuru darbu es apbrīnoju, tāpēc mums ir viena Radiohead dziesma līdzās Tarrigas un De Falla mūzikai var parādīt viņiem, ka mūzika ir viena liela lieta.
Viņš saka, ka vārds “crossover” bieži tiek uzskatīts par netīru vārdu. “Bet man tas ir saprātīgi. Ģitāra ir visdaudzpusīgākais klasiskais instruments, un tā var pārvietoties starp žanriem, neprasot nekādus paskaidrojumus. Ja jūs sperat soli tālāk un skatāties uz mūziku kā vienu universālu ideju, un ģitāra tās vidū, jūs varat iet. Ienesot savas klasiskās īpašības, meistarību un precizitāti un pielietojot tās mūzikā – piemēram, Bītlu dziesmā –, kam var būt milzīga emocionāla ietekme uz lielu skaitu cilvēku, šāda veida nodošana var piesaistīt cilvēkus klasiskajai mūzikai, kam viņi citādi netuvotos “Tas radītu jaunu auditoriju”.
21. septembrī Lesterā viņš dosies ceļojumā, kurā nogādās savu vēstījumu uz 20 Lielbritānijas pilsētām.
