Jauns pētījums atklāja, ka gandrīz puse respondentu Eiropā nav apmierināti ar Eiropas Savienības pasākumiem, reaģējot uz pandēmiju COVID-19.
Tika konstatēts, ka 49% nav apmierināti ar bloka veiktajiem pasākumiem, savukārt 43% pauda gandarījumu un 8% nelēma.
Eirobarometra aptauja atklāja, ka vislielākais neapmierinātības līmenis bija Grieķijā, Luksemburgā un Beļģijā.
Kopš vasaras gandarījums samazinās
Rezultāti, kas iegūti no 12. februāra līdz 11. martam veiktās aptaujas laikā 27 Eiropas Savienības valstīs un 12 citās valstīs ārpus Eiropas Savienības, ieskaitot Apvienoto Karalisti, parādīja, ka neapmierinātība ar Eiropas Savienību attiecībā uz koronavīrusu ir palielinājusies par pieciem procentiem punkti kopš pagājušās vasaras.
Tajā salīdzināti arī 43% cilvēku, kuri teica, ka ir apmierināti ar Eiropas Savienības COVID-19 pasākumiem – par diviem procentpunktiem mazāk nekā vasarā – un 8%, kuri teica, ka “nezina”, kā viņi jūtas par ES reakciju uz koronavīruss, samazinājies par trim procentpunktiem.
Eiropas Savienībā 13 dalībvalstis ir redzējušas, ka lielākā daļa iedzīvotāju pauž gandarījumu par bloka rīcību ar pandēmiju, salīdzinot ar 19 dalībvalstīm vasarā.
Visaugstākais apmierinātības līmenis ir Dānijā (68%), Lietuvā (67%) un Portugālē (66%).
Tikmēr 12 dalībvalstis pauda neapmierinātību ar lielāko daļu respondentu, un Grieķija pārņēma ceļu ar 68%, otrajā vietā bija Luksemburga (63%) un Beļģija (61%).
Spānijā un Nīderlandē sabiedrības viedoklis bija vienmērīgi sadalīts – 44% apmierināto un 44% neapmierināto redzēja to pašu pirmajā un pēdējā valstī, bet 43%.
Eiropieši ir vīlušies vairāk nekā viņu valdības
Kaut arī daudzi eiropieši ir pauduši neapmierinātību ar Eiropas Savienības reakciju uz koronavīrusu, vairāk cilvēku ir teikuši, ka ir “neapmierināti” ar valstu valdību veiktajiem pasākumiem.
Skaidrs vairākums 56% atzina, ka viņu valdības pasākumi tos neietekmē, kas ir pieaugums par 19 procentpunktiem kopš vasaras.
Tikmēr 43% atzina, ka ir apmierināti, samazinot to pašu procentuālo punktu skaitu, savukārt tikai 1% atzina, ka nezina, kā jūtas.
“Apmierinātība ir dramatiski pasliktinājusies kopš 2020. gada vasaras, kad situācija bija otrādi, 62%” apmierināti “pret 37%” neapmierināti “, Eirobarometra pētnieki raksta ziņojumā par secinājumiem.
Latvijas, Čehijas un Slovākijas iedzīvotājus, šķiet, vismazāk pārsteidza viņu valdību reakcija uz koronavīrusu – attiecīgi 79%, 76% un 75%.
Tikmēr vislielākais gandarījums bija Dānijā, Luksemburgā un Nīderlandē – attiecīgi 79%, 73% un 71%.
Uzticība Eiropas Savienībai par “pareizu lēmumu pieņemšanu” nākotnē joprojām ir augsta
Kaut arī apmierinātība ar Eiropas Savienības un atsevišķu valdību īstenotajiem pasākumiem kopš vasaras ir samazinājusies, sabiedrības uzticība Eiropas Savienībai, šķiet, ir lielāka nekā tā ir bijusi vairāk nekā desmit gadu laikā.
Gandrīz puse eiropiešu teica, ka aptaujā uzticas Eiropas Savienībai (49%), kas ir straujš 6 punktu pieaugums kopš vasaras.
Rezultāti arī atspoguļo augstāko ticamības līmeni, kas reģistrēts kopš 2008. gada pavasara, sacīja pētnieki.
Tikmēr uzticība valstu valdībām ir 36%, kas ir par četriem procentpunktiem mazāk nekā vasarā.
Tikmēr pārliecība par Eiropas Savienības spēju pieņemt “pareizus lēmumus nākotnē”, reaģējot uz epidēmiju, bija samērā augsta.
“Domājot par Eiropas Savienības reakciju uz pandēmiju, gandrīz seši no desmit eiropiešiem uzticas Eiropas Savienībai nākotnē pieņemt pareizus lēmumus,” sacīja pētnieki, 59% eiropiešu apgalvojot, ka uzticas, ka bloks rīkosies pareizi lieta nākotnē. Kopš vasaras ir samazinājies par 3 procentpunktiem.
Mazāk nekā četri no desmit teica, ka neuzticas Eiropas Savienībai izdarīt pareizo izvēli, un 39% pieņem šo lēmumu, kas ir par trim procentpunktiem vairāk.
Tikmēr 2% teica, ka nezina, kā viņi pret to jūtas, tas pats procents, kas pauda emocijas vasarā.
Vismaz puse iedzīvotāju paļaujas uz to, ka Eiropas Savienība nākotnē pieņem pareizus lēmumus 24 valstīs, un vairāk nekā trīs ceturtdaļas no tām to dara Portugālē (89%), Maltā (79%) un Ungārijā (77%). ), saskaņā ar atrastajiem pētniekiem.
“Skalas otrajā galā vairākums neuzticas Eiropas Savienībai nākotnē pieņemt pareizus lēmumus Grieķijā (55%), Čehijā (53%) un Austrijā (50%),” viņi teica .
Tikmēr, salīdzinot ar vasaru, pārliecība par Eiropas Savienību, lai nākotnē pieņemtu pareizo lēmumu, samazinās 17 valstīs, un Vācija ir vadošā loma ar 50%, kas ir 11 procentu punktu samazinājums, kam seko Beļģija ar 55%, arī par 11%. punkti. Latvijai ir 61 punkts, kas ir par 10 procentpunktiem mazāk.
Veselība un ekonomika ir vissvarīgākās problēmas
Eirobarometra aptauja atklāj, ka šobrīd liela daļa eiropiešu rūpes ir saistītas ar veselību un ekonomiku.
Gandrīz četri no desmit Eiropas Savienības pilsoņiem sacīja, ka šobrīd veselība ir vissvarīgākā bloka problēma, un šī problēma ir pirmajā vietā pirms ekonomiskām bažām.
No aptaujātajiem 38% teica, ka, viņuprāt, veselība ir vissvarīgākais jautājums, kas kopš vasaras ir 16 procentu punktu pieaugums.
Tikmēr 35% sacīja, ka uzskata ekonomiku par galveno problēmu, un kopš 2020. gada vasaras tā daļa nemainās.
Dalībvalstu valsts finanses ierindojās trešajā vietā, par 21% ziņojot par diviem procentpunktiem, savukārt vide un klimata pārmaiņas turpināja samazināties par 20%, kas kopš vasaras nav mainījies.
Kaut arī “veselība ir galveno problēmu priekšplānā [the] Eiropas Savienības līmenī, “norādīja pētnieki,” ekonomiskā situācija ir vienīgais jautājums, kas parādās visu triju galveno problēmu vidū visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Tātad, kaut arī veselība var būt bažas par koronavīrusa pandēmijas uzliesmojumu, ekonomika noteikti ir Eiropas prātos.
Faktiski vairāk nekā seši no desmit eiropiešiem teica, ka tic viņu valsts ekonomikai pēc pandēmijas ietekmes tikai 2023. gadā vai vēlāk – 61%.
Mazāk nekā ceturtā daļa no viņiem teica, ka uzskata, ka ekonomika 2022. gadā varētu atgūties par 23%, savukārt tikai 5% uzskatīja, ka viņu ekonomika varētu atjaunoties līdz šī gada beigām.
Gandrīz katrs desmitais izteica bažas, ka viņu valsts ekonomika nekad nevar atgūties no pandēmijas ietekmes, un 8% piekrīt šai perspektīvai.
Tomēr 1% optimistiskāk nekā eiropieši teica, ka uzskata, ka viņu valsts ekonomika jau ir atkopusies, savukārt 2% apgalvo, ka vienkārši nezina, kāda būs ekonomiskā nākotne.
