Eiropas Savienība un Japāna noraidīja ASV priekšlikumu Septiņu valstu grupai aizliegt visu eksportu uz Krieviju, kas ir daļa no sarunām pirms pasaules attīstītāko ekonomiku samita.
G7 līderu paziņojums, kas tiek izstrādāts viņu sanāksmei Hirosimā nākammēnes, ietver solījumu aizstāt pašreizējo nozaru sankciju sistēmu pret Krieviju ar pilnīgu eksporta aizliegumu ar dažiem izņēmumiem, liecina Financial Times aplūkotie dokumenti. Pilnīgs eksporta aizliegums ietvers izņēmumus lauksaimniecības, medicīnas un citiem produktiem.
Pēc divu amatpersonu teiktā, priekšlikumu izvirzīja ASV. Tas notiek laikā, kad Vašingtonā pieaug neapmierinātība ar pašreizējo sistēmu, kas ir pilna ar nepilnībām, kas ļauj Krievijai turpināt Rietumu tehnoloģiju importu.
Taču Japānas un Eiropas Savienības valstu pārstāvji pagājušajā nedēļā notikušajā sagatavošanas sanāksmē ierosināja, ka šāds solis nebūtu iespējams, norādīja trīs ar diskusijām informēti cilvēki.
“No mūsu viedokļa tas vienkārši nav iespējams,” sacīja viena no amatpersonām, kas vēlējās palikt anonīma.
Baltā nama Nacionālā drošības padome atteicās komentēt sarunas ar G7 partneriem, taču norādīja, ka ASV “turpinās meklēt veidus, kā saukt Krieviju pie atbildības”.
“Saskaņojot ar mūsu G7 partneriem, mēs esam ieviesuši lielāko sankciju un eksporta kontroles pasākumu kopumu, kāds jebkad ir piemērots lielai ekonomikai,” sacīja Nacionālās drošības padomes pārstāvis. “Šīm darbībām ir bijusi ievērojama ietekme, graujot Krievijas spēju finansēt un cīnīties ar savu netaisnīgo karu.”
Domstarpības par šo pasākumu liecina, ka G7 līderiem nav pieejamas papildu iespējas, jo tie cenšas palielināt ekonomisko sodu Vladimira Putina režīmam pēc 14 mēnešus ilga kara pēc vairākiem sankciju pasākumiem, kuru mērķis ir sagriezt Krievijas ekonomiku. Tehnoloģiju, mašīnu un finanšu imports no Rietumiem.
ASV, Apvienotās Karalistes, ES un citu sabiedroto galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, lai apkarotu izvairīšanos no sankcijām un trešo valstu apiešanu, palielinot spiedienu uz tādām valstīm kā Turcija, AAE un Vidusāzijas valstis, kuras kopš Rietumu sankcijām ir palielinājušas tirdzniecību ar Krieviju. uzlikts.
G7 līderi tiksies Hirosimā 19. maijā, lai uz trīs dienu samitu, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta Krievijas kara ietekmei pret Ukrainu, ekonomiskajai drošībai, zaļajām investīcijām un Indo-Klusā okeāna reģionam.
Eiropas Savienība, kas ir Septiņu grupas dalībniece kopā ar ASV, Apvienoto Karalisti, Franciju, Vāciju, Itāliju, Japānu un Kanādu, lūdz visas tās 27 dalībvalstis vienoties par sankciju politiku.
Kopš 2022. gada februāra tā apstiprināja 10 sankciju paketes pret Krieviju, taču pēc nedēļu ilgām strīdiem starp dalībvalstīm, dažas no tām nodrošināja samazinājumus un atbrīvojumus savām nozarēm, draudot uzlikt veto ierobežojumiem.
Amatpersonas sacīja, ka šīs sistēmas aizstāšana ar pilnīgu eksporta aizliegumu un izņēmumiem varētu izraisīt šīs diskusijas atsākšanu un, iespējams, jau esošo pasākumu vājināšanu.
Citi, mazāk strīdīgie paziņojuma projektā iekļautie priekšlikumi, kas varētu mainīties pirms samita, ietver vairāk pasākumu, lai ierobežotu “izvairīšanos un apiešanu” no esošajām sankcijām un pret tiem, kas “apzināti atbalsta Krievijas kara finansēšanu”, tostarp finanšu darījumu veicinātājiem.
G7 valstis arī turpinās samazināt Krievijas enerģijas importu un nepieļaus “Krievijas enerģētikas ieroču izmantošanas dēļ iepriekš slēgto maršrutu atsākšanu”, teikts paziņojuma projektā. Turklāt līderi paziņos par plāniem ieviest “izsekošanas mehānismu” Krievijas dimantiem, lai samazinātu Kremļa peļņu no to eksporta.
Leo Lūisa papildu ziņojumi Tokijā
