Biedrības Lezda prezidente Inga Vanaga uzskata, ka tas ir ļoti bīstams signāls pašvaldībām. “Biežāk nākas secināt, ka ar izdegšanu cieš ne tikai skolotāji, bet arī direktori,” sacīja Vanaga, “biežāk redzamas vakances ne tikai skolotāju līmenī, bet tagad arī plkst direktoru un direktoru vietnieku līmenis Redzam “Skolas jau sen nav spējušas atrast spēcīgus vadītājus un direktorus.”
Lai gan daži direktori aptaujā apstiprināja, ka jūtas apņēmušies un rūpējas, divreiz vairāk respondentu sacīja, ka jūtas “vairāk noraizējušies, visa pārņemti, birokrātijas pārņemti, nespēj tikt galā ar skolēnu vecākiem un cīnās ar intereses trūkumu no skolēni un skolotāju trūkums” savā ikdienas darbā.
Pēc aģentūras Lezda datiem, 51% izglītības iestāžu vadītāju aptaujā norādījuši, ka viņiem trūkst Izglītības ministrijas atbalsta, 24% no izglītības iestādes vadības vai tās dibinātāja, bet 23% no sociālā dienesta un valsts. pakalpojumu izglītībai un kvalitātei. Tomēr vislielāko atbalstu iestāžu vadītājiem sniedz profesionāli darbinieki un izglītības iestāžu vadītāju vietnieki, norāda 94% aptaujāto.
Aptaujā noskaidrots, ka 93% izglītības iestāžu vadītāju saskaras ar pārāk lielu birokrātiju, 87% izjūt pārāk lielu atbildību iestādes vadīšanā, 83% saskaras ar atbalsta personāla trūkumu, bet 81% – ar skolotāju trūkumu.
Pēc aģentūras Lizda datiem, aptaujā, kas veikta 2024. gada janvārī un februārī, piedalījās 518 respondenti. Aptaujā piedalījās cilvēki no visiem izglītības līmeņiem, izņemot augstskolas.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
