Dienvidkoreja izsaukusi Krievijas vēstnieku, pieprasot “nekavējoties atsaukt” Ziemeļkorejas spēkus, kuri, pēc tās teiktā, trenējas kaujas Ukrainā.
Šajā misijā piedalās aptuveni 1500 Ziemeļkorejas karavīru, tostarp speciālo spēku karavīri Jau ieradies KrievijāSaskaņā ar spiegu aģentūras Seulā teikto.
Tiekoties ar vēstnieku Georgiju Zinovjevu, Dienvidkorejas ārlietu ministra vietnieks Kims Hongkjuns nosodīja šo soli un brīdināja, ka Seula “atbildēs ar visiem pieejamajiem pasākumiem”.
Zinovjevs sacīja, ka paudīs šīs bažas, taču uzsvēra, ka sadarbība starp Maskavu un Phenjanu “iekļaujas starptautisko tiesību ietvaros”.
Nav skaidrs, uz kādu sadarbību viņš runāja. Vēstnieks neapstiprināja apgalvojumus, ka Ziemeļkoreja būtu nosūtījusi karaspēku cīņā ar Krievijas armiju.
Vēlāk pirmdien Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs žurnālistiem sacīja, ka abu valstu sadarbība “nav vērsta pret trešajām valstīm”.
Viņš piebilda, ka šim jautājumam “nevajadzētu nevienu satraukt”, vēsta Krievijas ziņu aģentūra TASS.
Phenjana šīs apsūdzības nekomentēja.
Dienvidkoreja jau sen ir apsūdzējusi Ziemeļkoreju par ieroču piegādi Krievijai karā pret Ukrainu, taču norāda, ka pašreizējā situācija ir pārsniegusi tikai militāro materiālu pārvietošanu.
Atsevišķos Dienvidkorejas mediju ziņojumos norādīts, ka ir paredzēts izvietot līdz 12 000 Ziemeļkorejas karavīru.
“[This] “Draudi ne tikai rada nopietnus draudus Dienvidkorejai, bet arī starptautiskajai sabiedrībai,” pirmdien sacīja Kims.
Maskava un Phenjana pastiprināja sadarbību pēc tam, kad to līderi Vladimirs Putins un Kims Čenuns jūnijā parakstīja drošības līgumu, apņemoties, ka viņu valstis palīdzēs viena otrai “agresijas” gadījumā pret kādu no valstīm.
Pagājušajā nedēļā Putins prezentēja likumprojektu līguma ratifikācijai.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute pirmdien sacīja, ka Phenjanas spēku izvietošana cīņā ar Krieviju “būtu nozīmīga konflikta eskalācija”.
Pirmdien telefonsarunā ar Ruti Dienvidkorejas prezidents Yoon Suk-yul mudināja aliansi izpētīt “konkrētus pretpasākumus”, piebilstot, ka viņš veiks pasākumus, lai stiprinātu sadarbību drošības jomā starp Dienvidkoreju, Ukrainu un NATO.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Lemijs, kurš ierodas vizītē Seulā, nosauca Krievijas rīcību par “neapdomīgu un nelikumīgu”, piebilstot, ka Londona sadarbosies ar Seulu, lai atbildētu, ziņo Jona birojs.
ASV un Japāna arī nosodīja dziļās militārās saites starp Ziemeļkoreju un Krieviju.
Tikmēr Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Lins Dzjans, atbildot uz BBC jautājumu par iespējamo sadarbību starp Ziemeļkoreju un Krieviju, sacīja, ka Ķīna cer, ka visas puses strādās, lai nomierinātu situāciju un meklētu politisku risinājumu Ukrainas krīzei.
Daži aizsardzības eksperti BBC Korea sacīja, ka Ziemeļkorejas iesaistīšanās var sarežģīt karu.
“Ziemeļkorejas iesaistīšanās varētu pavērt durvis lielākai starptautiskai iesaistei konfliktā, kas varētu piesaistīt vairāk valstu,” sacīja Mūns Seong-mūks no Korejas Nacionālā stratēģiskā institūta.
“Starptautiskā sabiedrība, visticamāk, pastiprinās sankcijas un spiedienu gan pret Krieviju, gan Ziemeļkoreju, taču ir jāredz, vai Ziemeļkorejas dalība patiešām dos labumu kādai no valstīm,” sacīja Mūns.
Taču citi uzskata, ka Krievijas militārajām vienībām būs grūtības integrēt Ziemeļkorejas spēkus savās frontes līnijās.
Viņi teica, ka, izņemot valodas barjeru, Ziemeļkorejas militārpersonām nav nesenas kaujas pieredzes.
Ziemeļkorejas karavīriem var tikt lūgts apsargāt daļu Krievijas un Ukrainas robežas, kas atbrīvotu Krievijas vienības cīņai citur, sacīja Ukrainas žurnāla Defense Express galvenais redaktors Valērijs Rjabihs.
“Es izslēdzu iespēju, ka šīs vienības nekavējoties parādīsies frontes līnijā,” viņš teica.
Sangmi Han, Jake Kwon un Hosoo Lee papildu ziņojumi Seulā
