Kijeva/POKROVSK, Ukraina (Reuters) – Krievijas spēki sestdien pilnībā pārņēma kontroli pār Ukrainas austrumu pilsētu Severodoņecku, paziņoja abas puses, uzsverot lielāko neveiksmi kaujas laukā Kijevā vairāk nekā mēneša laikā pēc vairāku nedēļu ilgām kara asiņainākajām kaujām. .
Ukraina savu atkāpšanos no pilsētas raksturoja kā “taktisku atkāpšanos”, lai cīnītos no Lisčanskas augstienes Severskas Doņecas upes pretējā krastā. Prokrieviskie separātisti sacīja, ka Maskavas spēki tagad uzbrūk Liščanskai.
Sjevierodoņeckas, kurā kādreiz dzīvoja vairāk nekā 100 000 cilvēku, bet tagad tā ir tuksneša, krišana bija Krievijas lielākā uzvara kopš Mariupoles ostas ieņemšanas pagājušajā mēnesī. Tas pārveido kaujas lauku austrumos pēc nedēļām, kurās Maskavas milzīgās priekšrocības ugunsdrošībā deva tikai lēnu pieaugumu.
Reģistrējieties tūlīt, lai iegūtu neierobežotu bezmaksas piekļuvi vietnei Reuters.com
Krievija tagad centīsies izspiest un sagrābt vairāk teritorijas pretējā krastā, savukārt Ukraina cer, ka cena, ko Maskava maksāja par mazās pilsētas drupu sagrābšanu, atstās Krievijas spēkus neaizsargātus pret pretuzbrukumu.
Prezidents Volodimirs Zeļenskis videorunā apsolīja, ka Ukraina atņems zaudētās pilsētas, tostarp Sjevierodoņecku. Taču, atzīstot kara emocionālās izmaksas, viņš sacīja: “Mums nav ne jausmas, cik ilgi tas turpināsies un cik daudz streiku, upuru un pūļu būs nepieciešams, pirms mēs ieraudzīsim uzvaru pie apvāršņa.”
“Pilsēta tagad ir pakļauta pilnīgai Krievijas okupācijai,” nacionālajā televīzijā sacīja Severodoņeckas mērs Oleksandrs Strjuks. “Viņi cenšas izveidot savu sistēmu, cik man zināms, viņi ir iecēluši kaut kādu vadītāju.”
Ukrainas militārā izlūkdienesta vadītājs Kirillo Budanovs aģentūrai Reuters sacīja, ka Ukraina veic “taktisku pārgrupēšanos”, izvedot savus spēkus no Severodoņeckas.
“Krievija izmanto taktiku…, ko tā izmantoja Mariupolē: noslaucīt pilsētu no zemes virsas,” viņš sacīja. “Šādos apstākļos vairs nav iespējams ierīkot aizsardzību drupās un klajos laukos. Tāpēc Ukrainas spēki dodas uz augstāku vietu, lai turpinātu aizsardzības operācijas.”
“Veiksmīgu ofensīvu operāciju rezultātā,” paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija, Krievijas spēki pilnībā pārņēmuši kontroli pār Severodoņecku un tuvējo Borevskas pilsētu.
Krievijas ziņu aģentūra “Interfax” citēja prokrievisko separātistu kaujinieku pārstāvja teikto, ka Krievijas un prokrieviskie spēki iegājuši Liščanskā pāri upei un cīnījušies tur pilsētu teritorijās. Lasīt vairāk
Krievija sestdien arī veica raķešu triecienus pāri Ukrainai. Vietējās reģionālās armijas priekšnieks sacīja, ka vismaz trīs cilvēki gājuši bojā, bet citi, iespējams, ir aprakti zem drupām Sarnijas pilsētā, kas atrodas aptuveni 185 jūdzes (300 km) uz rietumiem no Kijevas, pēc tam, kad raķetes trāpīja automazgātavā un automašīnu remontdarbnīcā. Administrācija.
Krievija noliedz, ka būtu vērsta pret civiliedzīvotājiem. Kijeva un Rietumi norāda, ka Krievijas spēki ir pastrādājuši kara noziegumus pret civiliedzīvotājiem.
Cenšoties pievilkt skrūves Krievijai, ASV prezidents Džo Baidens un G7 līderi, kas svētdien piedalīsies samitā Vācijā, vienosies aizliegt jauna zelta importu no Krievijas, aģentūrai Reuters atklāja kāds ar šo lietu pazīstams avots. Lasīt vairāk
‘Tās bija šausmas’
Ukrainas kontrolētajā Donbasas pilsētā Jeļena, vecāka gadagājuma sieviete ratiņkrēslā no Liščanskas, bija starp desmitiem evakuēto, kuri ieradās ar autobusu no frontes līnijas rajoniem.
“Lisečanska, pagājušajā nedēļā tas bija biedējoši. Vakar mēs to vairs nevarējām izturēt,” viņa sacīja. “Es jau teicu savam vīram, ja es nomiršu, lūdzu, apglabājiet mani aiz mājas.”
Eiropas lielākajam sauszemes konfliktam kopš Otrā pasaules kara tuvojoties piektajam mēnesim, Krievijas raķetes ir nolijušas arī valsts rietumu, ziemeļu un dienvidu daļās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 24. februārī nosūtīja pāri robežai desmitiem tūkstošu karavīru, izraisot konfliktu, kurā gājuši bojā tūkstošiem un miljoniem cilvēku ir pārvietoti. Tas arī izraisīja enerģētikas un pārtikas krīzi, kas satricināja pasaules ekonomiku.
Kopš Krievijas spēku sakāves uzbrukumā galvaspilsētai Kijevai martā viņi ir pārcēlušies uz Donbasu, austrumu reģionu, ko veido Luhanskas un Doņeckas provinces. Sievierodoņecka un Lisičanska bija pēdējie lielākie Ukrainas Luhanskas cietokšņi.
Krievi pēdējās dienās ar spēku šķērsoja upi un virzījās uz Lisčansku, draudot ielenkt ukraiņus šajā rajonā.
Krievija, visticamāk, uzskatīs, ka Severodoņeckas ieņemšana attaisno pāreju no tās agrīnā neveiksmīgā “zibens kara” mēģinājuma uz nerimstošu un rupju ofensīvu ar masīvu artilēriju austrumos.
Maskava norāda, ka Luhanska un Doņecka, kur tā ir atbalstījusi sacelšanos kopš 2014.gada, ir neatkarīgas valstis. Ukraina pieprasa visas abu provinču teritorijas atdošanu separātistu administrācijām.
Ukrainas amatpersonas nekad neloloja lielas cerības saglabāt Severodoņecku, taču viņi centās iegūt pietiekami augstu cenu, lai izsmeltu Krievijas armiju.
Ukraiņu ģenerālis Valērijs Zalužnijs telegrammā rakstīja, ka tikko atnākušās uzlabotās raķešu sistēmas HIMARS, ko piegādājušas ASV, tagad ir izvietotas un uzbrūk mērķiem Krievijas okupētajās Ukrainas daļās. Lasīt vairāk
Jautāts par iespējamu pretuzbrukumu dienvidos, Ukrainas militārā izlūkdienesta vadītājs Budanovs aģentūrai Reuters sacīja, ka Ukrainai rezultāti jāsāk redzēt “no augusta”.
Krievijas raķetes nakts laikā trāpīja arī citām vietām. “48 spārnotās raķetes. Naktī. Visā Ukrainā,” tviterī paziņoja Ukrainas prezidenta Mihailo Podoljaka padomnieks. “Krievija joprojām cenšas iebiedēt Ukrainu, izraisot paniku.”
Ļvovas apgabala gubernators Ukrainas rietumos pavēstīja, ka no Melnās jūras uz bāzi netālu no Polijas robežas izšautas sešas raķetes. Četri trāpīja mērķī, bet divi tika iznīcināti.
Karam bija liela ietekme uz pasaules ekonomiku un Eiropas drošību, paaugstinot gāzes, naftas un pārtikas cenas, spiežot Eiropas Savienību samazināt atkarību no Krievijas enerģētikas un spiežot Somiju un Zviedriju uz dalību NATO.
Reģistrējieties tūlīt, lai iegūtu neierobežotu bezmaksas piekļuvi vietnei Reuters.com
Papildu ziņojumi no Max Hunder, Alessandra Prentice un Reuters birojiem; Raksta Madelīna Čembersa, Pīters Grafs; Mets Spitalnick Montē Pīters Grafs un Alisters Bells
Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.