SL parakstīja Glāzgovas deklarāciju par mežu saglabāšanu

Kolombo (Ziņas 1); Šrilanka ir parakstījusi Glāzgovas līderu deklarāciju par mežu un zemes izmantošanu, kas vēlreiz apstiprina Šrilankas centienus saglabāt un paātrināt meža un citu sauszemes ekosistēmas.

Šrilanka ir minēta kā dokumenta parakstītāja, kā arī Brazīlija, Butāna, Kanāda un Kuba, kā arī 131 cita valsts.

Deklarācijas parakstītāji atzina vajadzību sasniegt savus mērķus zemes izmantošanas, klimata, bioloģiskās daudzveidības un ilgtspējīgas attīstības jomā gan globālā, gan valsts līmenī, un būs nepieciešama turpmāka pārveidojoša darbība savstarpēji saistītajās ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa jomās; infrastruktūras modernizācija; tirdzniecība; finanses un investīcijas; un atbalstīt mazos saimniekus, pamatiedzīvotājus un vietējās kopienas, kuru iztika ir atkarīga no mežiem un kuriem ir galvenā loma to pārraudzībā.

Turklāt parakstītāji apņēmās strādāt kolektīvi, lai līdz 2030. gadam apturētu un mainītu mežu zudumu un zemes degradāciju, vienlaikus panākot ilgtspējīgu attīstību un veicinot iekļaujošu lauku pārveidi.

Arī Šrilanka nesen parakstīja paktu “No New Coal”.

Pilns paziņojums:

Mēs esam zemāk norādīto valstu vadītāji:

Uzsvērt visu veidu mežu, bioloģiskās daudzveidības un ilgtspējīgas zemes izmantošanas būtisko un savstarpēji saistīto lomu, lai pasaule varētu sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus; Palīdzēt līdzsvarot antropogēno SEG emisiju un piesaistes piesaisti; pielāgoties klimata pārmaiņām; un uzturēt citus ekosistēmu pakalpojumus.

Mēs atkārtoti apstiprinām savas kolektīvās un individuālās saistības attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, Parīzes nolīgumu, Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos un ilgtspējīgas attīstības mērķiem; un citas saistītas iniciatīvas.

Mēs vēlreiz apstiprinām savas saistības attiecībā uz mežu un citu sauszemes ekosistēmu ilgtspējīgu zemes izmantošanu, saglabāšanu, aizsardzību, ilgtspējīgu apsaimniekošanu un atjaunošanu.

Atzīstot, ka, lai sasniegtu mūsu zemes izmantošanas, klimata, bioloģiskās daudzveidības un ilgtspējīgas attīstības mērķus globālā un valsts līmenī, būs vajadzīgas vairāk transformējošas darbības savstarpēji saistītajās ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa jomās; infrastruktūras modernizācija; tirdzniecība; finanses un investīcijas; un atbalstīt mazos saimniekus, pamatiedzīvotājus un vietējās kopienas, kuru iztika ir atkarīga no mežiem un kuriem ir galvenā loma to pārraudzībā.

READ  Kosmosa skaņas: džinkstēt, plūkt un dārdēt

Izceliet jomas, kurās pēdējos gados ir panākts ievērojams progress, un iespējas mums paātrināt darbību.

Tāpēc mēs apņemamies kolektīvi rīkoties, lai līdz 2030. gadam apturētu un mainītu mežu zudumu un zemes degradāciju, vienlaikus panākot ilgtspējīgu attīstību un veicinot iekļaujošu lauku pārveidi.

Mēs stiprināsim savus kopīgos centienus, lai:

  1. Mežu un citu sauszemes ekosistēmu saglabāšana un to atjaunošanas paātrināšana;
  2. Veicināt tirdzniecības un attīstības politiku starptautiskā un vietējā līmenī, kas veicina ilgtspējīgu attīstību, ilgtspējīgu preču ražošanu un patēriņu, kas ir abpusēji izdevīgi valstīm un neizraisa mežu izciršanu un zemes degradāciju;
  3. Neaizsargātības samazināšana, noturības veidošana un lauku iztikas līdzekļu palielināšana, tostarp sniedzot iespējas kopienām, attīstot rentablu un ilgtspējīgu lauksaimniecību, atzīstot mežu daudzveidīgās vērtības, atzīstot pamatiedzīvotāju, kā arī vietējo kopienu tiesības saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem. attiecīgā gadījumā valsts tiesību akti un starptautiskie instrumenti;
  4. Īstenot un, ja nepieciešams, pārveidot lauksaimniecības politiku un programmas, lai stimulētu ilgtspējīgu lauksaimniecību, uzlabotu nodrošinātību ar pārtiku un sniegtu labumu videi;
  5. Atkārtoti apstiprināt starptautiskās finanšu saistības un būtiski palielināt finansējumu un ieguldījumus no plaša klāsta valsts un privātiem avotiem, vienlaikus uzlabojot to efektivitāti un pieejamību, lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību, ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, mežu saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī atbalstītu pamatiedzīvotājus un vietējās kopienas;
  6. Veicināt finanšu plūsmu saskaņošanu ar starptautiskiem mērķiem, lai novērstu mežu zudumu un degradāciju, vienlaikus nodrošinot stingru politiku un noteikumus, lai paātrinātu pāreju uz noturīgu ekonomiku un attīstītu mežus, ilgtspējīgu zemes izmantošanu, bioloģisko daudzveidību un klimata mērķus.

Mēs mudinām visus līderus apvienot spēkus ilgtspējīgas zemes izmantošanas pārejā. Tas ir nepieciešams, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus, tostarp samazinātu pakļaušanu klimata pārmaiņu ietekmei, apturētu vidējās globālās temperatūras pieaugumu līdz mazāk nekā 2°C un turpinātu centienus ierobežot 1,5°C, vienlaikus ņemot vērā, ka zinātne liecina ka ir nepieciešams vairāk. Paātriniet centienus, ja mēs kopīgi vēlamies saglabāt sasniedzamā attālumā 1,5°C. Kopā mēs varam cīnīties pret klimata pārmaiņām, panākt noturīgu un iekļaujošu izaugsmi, kā arī apturēt un novērst mežu izzušanu un zemes degradāciju.

READ  Apliecinājums samazinātajiem izdevumiem pētniecībai un attīstībai Latvijā / Raksts

Validatoru aptverto mežu procentuālā daļa: 90,06%
Hektāri meža, kas klāts ar validatoriem: 3 655 690 910
Kvadrātjūdzes meža, kas klāts ar validatoriem: 14114695

  1. Albānija
  2. Andora
  3. Angola
  4. Argentīna
  5. Armēnija
  6. Austrālija
  7. Austrija
  8. Azerbaidžāna
  9. Beļģija
  10. Beliza
  11. Butāna
  12. Bosnija un Hercegovina
  13. Botsvāna
  14. Brazīlija
  15. Bruneja Darusalama
  16. Bulgārija
  17. Burkinafaso
  18. Kamerūna
  19. Kanāda
  20. Centrālāfrikas Republika
  21. Čada
  22. Čīle
  23. Ķīna
  24. Kolumbija
  25. Kostarika
  26. Kotdivuāra
  27. Horvātija
  28. Kuba
  29. Kipra
  30. Čehu Republika
  31. Dānija
  32. Dominikānas republika
  33. Kongo Demokrātiskā Republika
  34. Ekvadora
  35. Ekvatoriālā Gvineja
  36. Igaunija
  37. Svazilendā
  38. Eiropas Komisija Eiropas Savienības vārdā
  39. Fidži
  40. Somija
  41. Francija
  42. Gabona
  43. Gruzija
  44. Vācija
  45. Gana
  46. Grieķija
  47. Grenāda
  48. Gvatemala
  49. Gvineja-Bisava
  50. Gajāna
  51. Haiti
  52. Hondurasa
  53. Ungārija
  54. Islande
  55. Indonēzija
  56. Īrija
  57. Izraēla
  58. Itālija
  59. Jamaika
  60. Japāna
  61. Kazahstāna
  62. Kenija
  63. Kirgizstāna
  64. Latvija
  65. Libāna
  66. Libērija
  67. Lihtenšteina
  68. Lietuva
  69. Luksemburga
  70. Madagaskara
  71. Malāvija
  72. Finanšu
  73. Malta
  74. Maurīcija
  75. Meksika
  76. Moldova
  77. Monako
  78. Mongolija
  79. melnais kalns
  80. Maroka
  81. Mozambika
  82. Nepāla
  83. Holande
  84. Jaunzēlande
  85. Nigēra
  86. Nigērija
  87. Ziemeļmaķedonija
  88. Norvēģija
  89. Pakistāna
  90. Panama
  91. Papua Jaungvineja
  92. Paragvaja
  93. Peru
  94. Filipīnas
  95. Polija
  96. Portugāle
  97. Kongo Republika
  98. Rumānija
  99. Krievija
  100. Sentlūsija
  101. Sentvinsenta un Grenadīnas
  102. Samoa
  103. Sanmarīno
  104. Santome un Prinsipi
  105. Senegāla
  106. Seišelu salas
  107. Sjerraleone
  108. Slovākija
  109. Slovēnija
  110. Somālija
  111. Dienvidkoreja
  112. Spānija
  113. Šrilanka
  114. Surinama
  115. Zviedrija
  116. Šveice
  117. Sīrijas Arābu Republika
  118. Tanzānija
  119. Iet
  120. Tonga
  121. Turcija
  122. Uganda
  123. Ukraina
  124. Apvienotie Arābu Emirāti
  125. Apvienotā Karaliste
  126. Amerikas Savienotās Valstis
  127. Urugvaja
  128. Vanuatu
  129. Vjetnama
  130. Zambija
  131. Zimbabve

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top