Ņemiet vērā – stāsts ir publicēts Pirms 3 gadiem un 9 mēnešiem
Latvijas Studentu apvienības (LSA) veiktās aptaujas dati liecina, ka aptuveni desmitā daļa studentu plāno pamest mācības finansiālu problēmu dēļ vai nu Covid-19 krīzes dēļ, vai vispār. Dažiem cilvēkiem paralēli studijām ir jāstrādā, taču ne visi darba devēji tam piekrīt. Problēmu atzinusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
IZM nolēma palielināt stipendiju saņēmēju skaitu, kā arī apmēru – no 100 līdz 200 eiro. Kopumā stipendijas varētu saņemt aptuveni 4000 studentu valsts budžeta vietās. Taču tie, kas maksā par studijām, ir vīlušies, jo tieši viņi finansiāli cieš visvairāk. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studente Lildi atzina, ka par studijām gan pamatstudiju, gan pēcdiploma līmenī maksā vecāki. Ja viņi to nebūtu izdarījuši, viņas situācija būtu citāda.
“Tie, kas ieņem vietas valsts budžetā, dažkārt studē tikai tāpēc, ka zina, ka iekritīs budžetā (..) Daudzi no viņiem iestājas kādā augstskolā, kādā programmā, kas viņus pat neinteresē, un iegūst vietu budžets, tad realitāte ir tāda – teica Lelde: “Pārsteidzoši, ka viņi pabeidza studijas.”
Viņa uzskata, ka, ja studenti, kuri maksā algu, saņemtu finansiālu atbalstu, situācija uzlabotos.
Bīta šogad plāno studēt Latvijas Universitātē (LU) maģistrantūrā. Šī iemesla dēļ viņai nācās pamest darbu, jo darba devējs nebija apmierināts ar viņas plāniem. Viņa cer iegūt budžeta vietu.
“Tas ir it kā labi, ka viņi stimulē labākos studentus ar stipendijām un budžeta vietām Cik reāli tas ir, ja grupā ir 50 cilvēki [to get one]? Es nedomāju, ka tie divi — budžeta krēslos — nedarbojas. “Un tā sākas apburtais cikls,” sacīja Bītija.
Abi studenti teica, ka maģistra grāds ir fakultatīvs. Bet, ja cilvēks vēlas uzlabot savas zināšanas, izvēlei ir jēga. Arī Latvijas Darba devēju savienība (LDDK) uzskata, ka studenti ir jāatbalsta. Lai arī izcilība ir svarīga, darba vidē nepieciešami arī viduvēji studenti.
“Darba devējiem būtu jāsniedz kāds atbalsts algām (..) Jābūt kaut kādiem nodokļu atvieglojumiem vai citiem mehānismiem, lai darba devēji būtu ieinteresēti to darīt. Arī mūsu jaunākā iniciatīva – uz ergonomiku balstīti pētījumi,” sacīja LDDK pārstāvis Reihards Blēzs. Arodbiedrība arī mudināja augstākās izglītības iestādes izmantot prasmju un pieredzes programmas studentiem, kuri cieš no bezdarba.
IZM sacīja, ka studentu kredītu noteikumi šogad ir mīkstināti. Taču skaidrs, ka atbalsts ir nepietiekams.
“Šajā aspektā mēs atpaliekam no daudzām Eiropas valstīm, kā arī no mūsu kaimiņvalstīm. Redzam, ka daudzi studenti strādā, nevis koncentrējas uz studijām,” sacīja IZM pārstāvis Dmitrijs Stepanovs, piebilstot, ka ministrija domās, ko šajā jautājumā darīt. .
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
