Vidējais pārvietošanās laiks Eiropā atšķiras, un Dienvideiropas valstīs ir visīsākais laiks ceļā uz darbu. Kā salīdzina jūsu valsti?
Covid-19 ir ļoti ietekmējis darba dzīvi, jo pandēmijas laikā daudzi cilvēki sāk strādāt attālināti.
Kopš tā laika uzņēmumi ir sākuši izpētīt priekšrocības un trūkumus, strādājot no mājām. Daudzi uzņēmumi ir sākuši piedāvāt Attālināts darbs Iespējas vismaz daļai nedēļas.
Tomēr daži darba devēji aicina darbiniekus atgriezties birojā uz pilnu slodzi. Un nesen, Amazon ir izbeidzis savu hibrīddarba politikuKas prasa darbiniekiem atgriezties birojā piecas dienas nedēļā. Lielākā daļa ES strādājošo joprojām katru dienu dodas uz darbu un no darba.
Saskaņā ar Eurostat datiem 2021. gadā tikai 13,5 procenti cilvēku, kas strādā Eiropas Savienībā, strādāja no mājām.
Cik daudz laika Eiropas darbinieki pavada ceļā? Tas dažādās Eiropas valstīs ir ļoti atšķirīgs, liecina jaunākie pieejamie dati, ko pirms pandēmijas 2019. gadā apkopojis Eiropas Savienības statistikas birojs Eurostat.
Tā kā mūs neinteresē birojos strādājošo darbinieku īpatsvars, bet gan laiks, ko viņi pavada ceļā, ir lietderīgi kartēt tendences visā Eiropā.
Eiropas Savienībā, ko veido 27 dalībvalstis, vidējais darba laiks vienā virzienā darba ņēmējiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem 2019. gadā bija 25 minūtes.
Latvijai bija visilgākais vidējais ceļš uz darbu un mājām – 33 minūtes, kam seko Ungārija un Luksemburga – abās 29 minūtes.
Un otrādi, Kiprai bija visīsākais vidējais ceļā pavadītais laiks – 19 minūtes. Tai ar nelielu pārsvaru sekoja Grieķija (20 minūtes), Itālija un Portugāle (abām 21 minūte).
Lielākajā daļā ES valstu (17 valstīs) ceļā pavadītais laiks bija no 24 līdz 28 minūtēm.
Ja ņemam vērā Eiropas Brīvās tirdzniecības asociāciju, Apvienoto Karalisti un dažas kandidātvalstis, Islande izceļas kā anomālija ar vidējo pārvietošanās laiku tikai 15 minūtes.
Dažās Dienvideiropas valstīs vidējais pārvietošanās laiks ir īsāks, savukārt daudzās Centrāleiropas un Rietumeiropas valstīs, piemēram, Vācijā, Francijā un Šveicē, pārvietošanās laiks ir no 25 līdz 27 minūtēm, kas ir tuvu ES vidējam 25 minūtēm.
Faktori, kas nosaka pārvietošanās laiku
Kopumā pilsētu struktūra un darba un dzīvojamo vietu ģeogrāfiskās īpatnības ir svarīgi faktori, kas nosaka mobilitāti.
Pētījumā “Eiropas darba ņēmēju pārvietošanās laika tendences” Hosē Ignasio Gimeness Nadals un kolēģi uzsver, ka attiecības starp pārvietošanās laiku un dažādām valsts iezīmēm ir sarežģītas.
Pētnieki atklāja, ka “labāka ceļu infrastruktūra, augstāks bezdarba līmenis un augstāks IKP uz vienu iedzīvotāju ir saistīts ar īsāku vidējo pārvietošanās laiku, savukārt augstāki automašīnu izmantošanas rādītāji ir saistīti ar ilgāku vidējo pārvietošanās laiku.”
reklāmaDažās valstīs neceļotāju īpatsvars ir lielāks
Aplūkojot detalizētas pārvietošanās tendences, 4,3% strādājošo vispār nebija jāceļo, lai sasniegtu savu galveno darba vietu ES.
Slovēnijā bija vislielākais nulles minūšu īpatsvars (11,8 procenti), kam seko Beļģija (8 procenti), Īrija (7,9 procenti) un Apvienotā Karaliste (7,6 procenti).
Grieķijā un Itālijā neceļotāju īpatsvars bija mazāks par 2%.
Lai iegūtu detalizētāku analīzi, pārvietošanās laikus var iedalīt trīs kategorijās:
reklāma- 1-29 minūtes
- 30-59 minūtes
- 60 minūtes un vairāk
ES aptuveni seši no 10 cilvēkiem (61,3 procenti) ceļoja mazāk nekā 30 minūtes, lai nokļūtu darbā, savukārt aptuveni katrs ceturtais cilvēks (26,3 procenti) no mājām uz darbu devās 30–59 minūšu laikā.
Šie laiki atspoguļo braucienus vienā virzienā bez pārsēšanās.
No ES valstīm Grieķijā, Kiprā, Itālijā un Portugālē ir vislielākais to cilvēku īpatsvars (vairāk nekā 70 %), kuri brauc no 1 līdz 29 minūtēm, kas nozīmē, ka darbinieki šajās valstīs parasti veic īsākus attālumus, lai nokļūtu darbā.
reklāmaLatvijā, Luksemburgā, Rumānijā, Bulgārijā un Ungārijā vairāk nekā trešdaļa strādnieku ceļā uz darbu ir no 30 līdz 59 minūtēm, lai nokļūtu darba vietā.
Kurš pavada vairāk nekā stundu ceļā?
2019. gadā vairāk nekā 10% darbinieku četrās ES valstīs un Apvienotajā Karalistē ceļā uz darbu pavadīja 60 minūtes vai vairāk.
Visaugstākie procenti, kas svārstījās no 10,6% līdz 13,5%, reģistrēti Latvijā, Lielbritānijā, Īrijā, Beļģijā un Ungārijā.
ES kopumā 8,1 procents strādājošo brauc uz darbu stundu vai vairāk, lai nokļūtu savā darba vietā.
reklāmaIepriekš esošajā tabulā ir sniegts detalizētāks pārvietošanās laika kategoriju sadalījums.
Dienvideiropas valstīs (Grieķijā, Kiprā, Portugālē, Itālijā) ir mazāki attālumi ceļā uz darbu un mājām, savukārt Austrumeiropas valstīs (Latvijā, Rumānijā, Bulgārijā, Ungārijā) ir lielāks garāku attālumu īpatsvars.
Rietumeiropas un Ziemeļeiropas valstis uzrāda līdzsvarotāku pārvietošanās laiku kombināciju.
“Vēsturiskas pārmaiņas darbībā”
No otras puses, Attālināts darbs Tas arvien vairāk kļūst par nozīmīgu mūsdienu darba dzīves sastāvdaļu.
reklāma“Pasaule šobrīd piedzīvo vēsturiskas pārmaiņas darbā,” izdevumam Euronews Next sacīja Pols Anderjans, Indeed’s Career Lab EMEA pētniecības vadītājs.
“Mūsu dati liecina, ka attālināta un hibrīddarba meklējumi Francijā, Vācijā, Spānijā un Apvienotajā Karalistē ir visu laiku augstākie vai tuvu tam.”
Lai gan ceļā pavadītais laiks un attālais darbs ir divi dažādi rādītāji, Eurostat sagaida, ka situācija mainīsies.
Lielāko daļu ietaupītā laika atgriežas darba devēji
Nesenais pētījumsAtrasts Lai gan ceļotāji ietaupa daudz laika, izvairoties no ceļošanas, liela daļa no šī “ietaupītā laika” uzkrājas viņu darba devējiem.
reklāmaSaskaņā ar Nacionālā ekonomisko pētījumu biroja veikto pētījumu, tie, kuri pandēmijas laikā strādāja no mājām, vidēji 40% no sava ietaupītā laika pavadīja pamatdarbā un sekundārajā darbā, 34% brīvajā laikā (24 minūtes) un 11% par rūpēm par citiem (8 minūtes).
Ilgi braucieni uz darbu ir saistīti ar zemāku labklājību
Analizējot slogu, kas katru dienu rodas, braucot strādāt 35 Eiropas valstīs, Ton Zijlstra un Anna Verhitsel atklāja skaidru saikni starp ilgāku laiku ceļā uz darbu un zemāku labklājības līmeni.
Viņu pētījumi liecina, ka cilvēki, kuri pavada vairāk laika ceļā uz darbu un mājām, mēdz ziņot par zemāku labklājības līmeni.
Apmierinātības līmenis ar sabiedrisko transportu Eiropas galvaspilsētās un pilsētās Tas mainās Ievērojami.
reklāmaKo īsti nozīmē pārvietošanās laiks?
Saskaņā ar Eurostat datiem tipiskais ceļā pavadītais laiks attiecas uz transporta veidu, ko visbiežāk izmanto parastos laikapstākļos, izņemot ekstremālos apstākļus vai neparastu satiksmi.
Ja tiek izmantoti divi pārvietošanās veidi (piemēram, automašīnu pusi laika un autobusu otru pusi), dalībnieki aprēķina vidējo pārvietošanās laiku.
