Bezpilota lidaparāti ietriecās naftas bāzēs un naftas pārstrādē, izraisot milzīgus ugunsgrēkus. No sliedēm noskrēja nevis sprādzieni, bet gan divi kravas vilcieni. Dažu pēdējo dienu laikā Krievijas infrastruktūra pie Ukrainas robežas un Krievijas kontrolētajā Krimā ir atkārtoti vērsta pret Krievijas infrastruktūru.
Ukraina nav tieši uzņēmusies atbildību par triecieniem, no kuriem pēdējais piektdien skāra naftas pārstrādes rūpnīcu Krievijas dienvidu Krasnodaras apgabalā, vēsta Krievijas valsts mediji. Taču palielināts uzbrukumu biežums varētu palīdzēt sagatavot ceļu pretuzbrukumam, par kuru Ukrainas amatpersonas ir paziņojušas, ka drīz sāksies, uzskata militārie analītiķi.
Analītiķi norāda, ka, lai gan triecieni ir atgrūduši kara frontes līnijas, tie ir noslogojuši Krievijas loģistiku, liekot Maskavai tērēt papildu resursus bojātās infrastruktūras atjaunošanai un Krievijas aizsardzības plānošanai pret pretuzbrukumu. Viņi saka, ka tam ir arī psiholoģiska ietekme, kas caurstrāvo Maskavas neuzvaramības auru pār tās kontrolētajām zemēm.
“Tā ir daļa no gatavošanās kaujas laukam,” sacīja Johans Mišels, Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta pētnieciskais analītiķis. “Jūs vājināt ienaidnieka ķermeni dažādās vietās, lai pārliecinātos, ka tie nepārvietojas, kamēr jūs faktiski uzbrūkat.”
Viņš sacīja, ka šādi uzbrukumi galvenokārt nav paredzēti, lai nākotnē sasniegtu pretuzbrukuma punktu. Paredzams, ka Ukrainas centieni atgūt teritoriālo kontroli, ja tas notiks, koncentrēsies uz teritorijām, kuras Krievija ir sagrābusi kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma pirms vairāk nekā 14 mēnešiem, tostarp uz Donbasa austrumiem un Hersonas un Zaporožjas dienvidu reģioniem.
Taču Krima, kuru Krievija nelikumīgi anektēja 2014.gadā, ir bijusi galvenais piegādes un karaspēka kanāls, kas atbalsta Krievijas okupācijas spēkus Ukrainas dienvidos, un pēdējo mēnešu laikā tā ir atkārtoti cietusi. Ukraina ir plaši uzņēmusies atbildību par triecieniem Krimā, lai gan tā reti sniedz sīkāku informāciju. Taču tā parasti ir turējusi noslēpumu par līdzdalību uzbrukumos Krievijas zemei.
Mišels sacīja, ka triecieni infrastruktūrai tālu no frontes līnijām ir paredzēti, lai radītu vājās vietas militārajā piegādes ķēdē, liekot Krievijai novirzīt resursus un enerģiju, lai aizpildītu nepilnības, kas savukārt atklāj citas jomas.
Pēdējo dienu laikā streiku skaits ir palielinājies. Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS ziņoja, ka piektdien bezpilota lidaparāts otro dienu pēc kārtas uzbruka naftas pārstrādes rūpnīcai Elsky Krievijas Krasnodaras apgabalā. Viņa piebilda, ka izcēlies ugunsgrēks, taču tas tika nodzēsts un cietušo nav.
Krievijas amatpersonas ziņoja par streikiem vilcienu līnijās Krievijas Brjanskas apgabalā pirmdien un otrdien. Šī teritorija bija iebrukuma vieta pagājušā gada februārī, un kopš tā laika tā tika izmantota kā vieta bezpilota lidaparātu triecieniem Ukrainai.
Ugunsgrēks sestdien izcēlās arī Krimā, kuru Krievija nelikumīgi anektēja 2014.gadā. Četri bezpilota lidaparāti ceturtdien uzbruka arī glabātavām vienā no lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijas dienvidu Krasnodaras apgabalā, vēsta Krievijas ziņu aģentūra TASS.
britu Aizsardzības izlūkošanas ziņojums Ceturtdien viņš sacīja: “Degvielas uzglabāšanas un sadales tīkla traucējumi, visticamāk, liks Krievijai veikt korekcijas Krievijas militārajās degvielas uzpildes operācijās, lai mazinātu mērķēšanu.”
Vienā no Krimas nozīmi Krievijas militārajā loģistikā raksturojot, Ukrainas dienvidos okupētās Melitopoles pilsētas mērs pagājušajā mēnesī sacīja, ka mazāk nekā trešdaļa no piegāžu, kas šķērso pilsētu un ir paredzēta Krievijas spēkiem, nāk no Krimas.
Rietumu sabiedrotie mudinājuši Ukrainu neizmantot tikko sagādātos tāla darbības rādiusa ieročus, lai veiktu triecienus Krievijas iekšienē, baidoties, ka šādi uzbrukumi varētu pamudināt Kremli saasināt karu. Analītiķi saka, ka Ukraina ir izstrādājusi bezpilota lidaparātu floti, kas var nobraukt simtiem jūdžu, pārvadājot munīciju. Krievijas pretgaisa aizsardzība ir izveidota arī, lai aizsargātu tās garās robežas pret lielākām lidmašīnām un raķetēm, norāda Semjuels Bendets, Krievijas eksperts no CNA pētniecības institūta Virdžīnijā.
Bendeta kungs sacīja, ka viens no Ukrainas ieguvumiem no bezpilota lidaparātu triecienu uzsākšanas ir spiest Krievijai atklāt savu pretgaisa aizsardzības sistēmu atrašanās vietu, padarot tās neaizsargātas pret uzbrukumiem nākotnē.
Turklāt jebkuri triecieni Krievijā var radīt “nopietnu psiholoģisku traumu” un mazināt Maskavas kontroles sajūtu pār savu teritoriju, sacīja ukraiņu pulkvedis Petro Čerņiks, kurš bija piesardzīgs, lai nenorādītu, ka aiz nesenajiem uzbrukumiem ir Ukrainas armija.
“Viss, kas notiek Krievijas Federācijas teritorijā saistībā ar degvielas, smērvielu un citu vērtīgu materiālu iznīcināšanu, nodrošina, ka karš ir neticami labs,” viņš trešdien sacīja žurnālistiem.
Marks Santora Piedalieties atskaišu sagatavošanā.
