Tūristu skaits Latvijas pierobežā svārstās / Raksts

Zirgu audzētava “Klagomi” Krāslavas novada Kaplavā ik gadu piesaista ārvalstu tūristus ar savu seno vēsturi, dabas skaistumu un zirgkopības prasmi. Lai gan saimniecība atrodas tieši uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, migrantu krīze vai ģeopolitiskā situācija apmeklētājus nav traucējusi.

“Pēdējos gados ir uzlabojusies drošība. Arī tūristi šeit jūtas drošāk, jo likumsargi uzrauga robežas. Šogad ir arī vairāk ģimeņu no Beļģijas, Vācijas un Ziemeļvalstīm,” sacīja zirgaudzētavas saimniece Ilse Stapolnis. “Kalagumi.”

Citi pierobežas reģiona tūrisma objektu pārstāvji stāstīja, ka tūristu plūsma ir ļoti dažāda, un katrai no tām ir sava mērķa grupa. Dažviet tūristu ir salīdzinoši mazāk nekā Rietumvalstīs. Bet, piemēram, vecticībnieku mājā Slutišķos Augšdaugavas novadā kādreiz daži tūristi brauca no valstīm austrumos no robežas, bet tagad tādu nav gandrīz neviena. Viņus nomainījuši citi apmeklētāji.

“Nesen šeit ieradās studentu grupa no Itālijas. Viņi mīl mūsu senās tradīcijas. Šie studenti dzīvo un mācās Daugavpilī, viņi slikti zina krievu valodu, bet viņi cenšas,” sacīja Nožini muzeja speciāliste Ludmila Pimenova. Vietējā vēsture.

Visvairāk apmeklētāju nāk no Lietuvas, pastāstīja Ugusdugavas novada Kultūras un tūrisma departamenta tūrisma nodaļas vadītājs Rolands Gradkovskis.

“Lietuviešu skaits šīs situācijas dēļ nemaz nav mainījies un, iespējams, ir nedaudz pieaudzis. Rietumnieki nezina situāciju uz vietas. Krievijas tuvums viņus var nedaudz atturēt. Jāuzsver, ka gandrīz visi lietuvieši tūrisma pakalpojumu sniedzējiem ir vairākums vietējo klientu,» sacīja Gradkovskis.

Pierobežas zonas īpatnības ir unikālas un ne visus tajā var piesaistīt, tāpēc uzņēmumiem ir jāpiesaista tūristi ar jaunām idejām un ekskluzīviem piedāvājumiem. Piemēram, zirgu audzētava Kalagomi katru gadu rīko bezmaksas pasākumus, kas piesaista tūkstošiem apmeklētāju. Vietējiem iedzīvotājiem svarīgi ir arī finansiālie apsvērumi.

“Klētī var dabūt kaut ko gardu par neparastu cenu. Aicinām bez maksas apmeklēt fermu, izstaigāt taku un izmantot piknika vietas bez maksas. ne tikai nometnes bērniem,” sacīja Stapolnis.

“Vietējiem ir tikpat daudz naudas, cik es esmu ieguldījis miljardus ap Rīgu Baltica dzelzceļā, un, ja es tādu naudu ieguldītu 200 kilometrus no Rīgas, es domāju, ka mēs šeit dzīvotu ne sliktāk kā Rīgā un ne mazāk. ”. “Tūristu ir vairāk nekā Rīgā,” piebilda Gradkovskis.

Līdzās tūristu piesaistei pierobežas reģiona zemnieku saimniecības saskaras arī ar citiem izaicinājumiem, kas vairāk saistīti ar infrastruktūru, piemēram, elektroapgādi un mobilo uztveršanu.

Pastāstiet mums par kļūdu