Bet saskaņā ar Eurostat datiem, kas publicēti 9. augustā, nodarbinātības līmenis šeit ir vismaz salīdzinoši augsts salīdzinājumā ar pārējo Eiropas Savienību.
2021. gadā par profesionālajiem ugunsdzēsējiem bija nodarbināti aptuveni 365 tūkstoši cilvēku Eiropas Savienībakas veido 0,2 % no kopējās nodarbinātības Eiropas Savienībā.
Igaunijā, Kiprā, Rumānijā un Slovākijā (apmēram 0,4% no kopējās nodarbinātības) bija vislielākais ugunsdzēsēju īpatsvars darbinieku skaitā, Latvija atpaliek ar vairāk nekā 0,3% no darbaspēka un kopumā 2813 ugunsdzēsēji.
Tomēr bija brīdinājums, ka Eurostat teica, ka Latvijas datiem ir “zema ticamība”.
2020. gadā kopējie valdības izdevumi 27 ES dalībvalstīs “ugunsdrošības dienestiem” bija 32,9 miljardi eiro, kas ir par 6,4% vairāk nekā 2019. gadā, kad tēriņi bija aptuveni 30,9 miljardi eiro. dalīties Kopējie valdības izdevumi Tas bija 0,5%. Kopumā Eiropas Savienībā valdības izdevumi ugunsdrošības dienestiem kopš laikrindas sākuma 2001. gadā ir saglabājušies stabili aptuveni 0,4–0,5% apmērā no kopējiem izdevumiem.
Valsts ugunsdrošības izdevumu daļa procentos no kopējiem izdevumiem dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga. 2020. gadā Dānijai bija viszemākais ugunsdrošības pakalpojumu izdevumu īpatsvars kopējos izdevumos – 0,1%, kam seko Islande ar 0,2% un Beļģija, Malta, Austrija, Portugāle un Slovēnija ar 0,3% no kopējiem valsts izdevumiem. Turpretim Rumānijā bija vislielākais izdevumu īpatsvars ugunsdrošības pakalpojumiem – 0,8%, kam seko Bulgārija, Čehija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Lietuva un Luksemburga ar 0,6%. Latvijā šis rādītājs bija 0,4%.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram