Ukraina paziņojusi, ka sabojājusi Krievijas kuģi un cenšas evakuēt ievainotos Mariupoles kaujiniekus

Ukraina paziņoja, ka tā nodarījusi bojājumus Krievijas flotes loģistikas kuģim netālu no Snake Island, kas ir mazs, bet stratēģisks priekšpostenis Melnajā jūrā, savukārt ukraiņu karavīru radinieki, kas atradās aplenktajās tērauda rūpnīcās Mariupolē, pieprasīja nodarīto kaitējumu. izglāba.

Pēc dažu aizsardzības amatpersonu domām, pēdējo dienu laikā atsākušās kaujas ap Čūskas salu var kļūt par cīņu par kontroli pār Melnās jūras rietumu piekrasti, Krievijas spēkiem cīnoties, lai panāktu progresu Ukrainas ziemeļos un austrumos.

“Pateicoties mūsu jūras kara flotes jūrnieku rīcībai, aizdegās atbalsta kuģis Vsevolod Bobrov – viens no jaunākajiem Krievijas flotē,” sacīja Odesas apgabala militārās administrācijas pārstāvis Serhijs Pračuks.

Reuters nevarēja neatkarīgi pārbaudīt informāciju. Krievijas Aizsardzības ministrija nekavējoties neatbildēja uz komentāru pieprasījumu.

Satelītattēlos, ko sniedza privātā ASV bāzētā kompānija Maxar, bija redzamas sekas, ko rada iespējamie raķešu uzbrukumi Krievijas Serna klases desantkuģim netālu no salas, netālu no Ukrainas jūras robežas ar Rumāniju.

Fotogrāfijās bija redzami arī nesenie postījumi ēkām salā, kas bija bēdīgi slavena ar Ukrainas aizstāvju nepatīkamo spītību iebrukuma sākumā. Lasīt vairāk

Krievija kaujas laukā saskārās ar turpmākiem neveiksmēm, kad Ukraina izraidīja savus spēkus no apgabala ap Harkovu, kas ir otra lielākā pilsēta, kas ir ātrākais progress kopš Kremļa spēku izspiešanas no Kijevas un ziemeļaustrumiem pirms vairāk nekā mēneša.

Reuters žurnālisti apstiprināja, ka Ukraina tagad kontrolē apgabalu, kas stiepjas līdz pat Severskas Doņecas upei, aptuveni 40 kilometrus uz austrumiem no Harkovas.

Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecības publiskotajos kadros redzami vairāki degoši militārie transportlīdzekļi, un daļa tilta izskatās iznīcināta un daļēji iegremdēta upē.

Reģionālās varas iestādes ziņoja par nepārtrauktiem raķešu triecieniem Poltavas apkaimē un Dergačas apšaudēm netālu no Harkovas, nogalinot divus cilvēkus.

Galvaspilsētā Kijevā ukraiņu kaujinieku sievas un radinieki, kuri slēpās pie Azovstalas tērauda rūpnīcas Mariupoles dienvidu ostā, devās gājienā un skandēja par viņu glābšanu. Krievijas spēki bombardēja tērauda rūpnīcas, kas bija pēdējais ukraiņu aizstāvju cietoksnis pilsētā, kuru gandrīz pilnībā kontrolēja Krievija pēc vairāk nekā divus mēnešus ilga aplenkuma.

“Es vēlos, lai visi tur esošie aizstāvji dodas mājās, lai viņi varētu dzīvot normālu dzīvi kopā ar saviem bērniem un radiniekiem,” sacīja Marija Zimareva, kuras brālis strādā tērauda rūpnīcās. “Viņi to nopelnīja. Kāpēc citi var staigāt pa ielām kopā ar saviem mīļajiem, ja viņi to nevar? Kāpēc viņiem neviens nepalīdz?”

Kijeva paziņoja, ka strādā, lai glābtu karavīrus, no kuriem daudzi ir smagi ievainoti.

“Esam sākuši jaunu sarunu kārtu par (evakuācijas) operācijas ceļvedi. Sāksim ar smagi ievainotajiem,” telekanālam 1+1 sacīja premjerministra vietniece Irina Verešuka.

NATO paplašināšanās

Kaujām turpinoties visā valstī, plašākas diplomātiskās darbības ir palielinājušas spiedienu uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Ceturtdien paziņotais Somijas plāns pieteikties dalībai NATO un cerības, ka Zviedrija tam sekos, paplašinās Rietumu militāro aliansi, kuru Putins ir centies bloķēt.

Atteikšanās no neitralitātes, ko viņi saglabāja aukstā kara laikā, būtu viena no lielākajām pārmaiņām Eiropas drošībā pēdējo gadu desmitu laikā.

Maskava Somijas deklarāciju nodēvēja par naidīgu un draudēja ar atriebību, tostarp neprecizētiem “militāri tehniskiem” pasākumiem.

“Helsinkiem ir jāapzinās šāda soļa atbildība un sekas,” norādīja Ārlietu ministrija.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka somi “labi sagaidīs” un solīja “raitu un ātru” pievienošanās procesu. Lasīt vairāk

Baltais nams atbalstīja šādu soli.

“Mēs atbalstīsim NATO lūgumu no Somijas un/vai Zviedrijas, ja tās pieteiksies,” sacīja preses sekretāre Džena Psaki.

Somijas 1300 km (800 jūdzes) garā robeža vairāk nekā dubultosies par robežu starp ASV vadīto koalīciju un Krieviju, nostādot NATO apsardzi dažu stundu brauciena attālumā no Sanktpēterburgas ziemeļu priekšpilsētas.

Putins potenciālo NATO paplašināšanos minēja kā vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc februārī Ukrainā tika uzsākta tā dēvētā “īpašā militārā operācija”.

Ceturtdien saasinājās arī strīdi par Krievijas enerģijas piegādēm Eiropai, kas joprojām ir Maskavas lielākais finansējuma avots un Eiropas lielākā siltuma un elektroenerģijas eksportētāja.

Maskava paziņoja, ka pārtrauks gāzes plūsmu uz Vāciju pa maģistrālo cauruļvadu virs Polijas, savukārt Kijeva paziņoja, ka tā neatsāks šonedēļ slēgto cauruļvadu, ja tā neatgūs kontroli pār teritorijām no prokrieviskajiem kaujiniekiem. Gāzes cenas Eiropā pieauga. Lasīt vairāk

Reuters biroju ziņojumi. Rakstījuši Linkolns Fests un Stīvens Kouts; Montāža: Saimons Kamerons-Mūrs

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.